Biškopība

Biškopība jeb dravniecība ir medusbišu saimju uzturēšana (stropos, dravās vai citur) medus, bišu vaska, propolisa, bišu indes, ziedputekšņi un citu produktu iegūšanai. Cilvēku, kas ar to nodarbojas, sauc par biškopi vai dravnieku.

Dravnieks apskata bišu stropu

Biškopības attēlojums 14. gadsimta Tacuinum Sanitatis

Cilvēki medu no savvaļas bitēm iegūst jau vismaz 15 tūkstošus gadu, bet kultivēt tās sāka senie ēģiptieši pirms aptuveni 4500 gadiem. Vienkārši stropi un dūmkannas ir atrasti faraona Tutanhamona kapenēs. Vēsturiski Eiropā un daudzviet citur pasaulē viens no pirmajiem biškopības veidiem bija meža dravniecība, kurā medus un citi bišu produkti tika iegūti no dorēs jeb koku dobumos dzīvojošām bitēm.

Latvijā

Latvijas teritoriju vēsturiski apdzīvojusi tikai viena bišu pasuga — Eiropas tumšā medus bite —, tomēr laika gaitā Latvijā introducētas un mūsdienās biškopībā izmanto arī Itālijas bites (Apis mellifera ligustica), Krainas bites (Apis mellifera carnica) un Kaukāza kalnu pelēkās bites (Apis mellifera caucasica).

Pirmo nopietno grāmatu par biškopīgu latviešu valodā „Baltijas dravnieks” sarakstīja Fridrihs Johans Bernevics. Grāmatas pirmais izdevums iznācā 1900. gadā Rīgā, bet otrais — 1905. gadā Jelgavā. Kopš 1994. gadā Latvijā darbojas Latvijas Biškopības biedrība, kam piešķirts šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas statuss.

2015. gadā izdevniecība „Avots” izdeva bijušā Latvijas Biškopības biedrības priekšsēdētāja Andreja Miza rokasgrāmatu biškopjiem „Darbi bišu dravā”.

Skatīt arī

• Latvijas Biškopības biedrība
• Senlaiku biškopības muzejs

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Biškopība.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Latvijas Biškopības biedrības mājaslapa