Cirtainā čigānene (Cortinaria caperatus jeb Cortinarius caperatus, agrāk Rozites caperata) ir Latvijā bieža vidēja lieluma tīmekleņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami. Līdz 2002. gadam to izdalīja atsevišķā čigāneņu ģintī (Rozites), bet pēc tam DNS izpētes rezultātā atzina par plašās tīmekleņu ģints daļu.[1] Reizēm krievu valodas iespaidā tiek nepareizi saukta par meža atmateni, kas ir cita suga atmateņu ģintī.

Cirtainā čigānene
Cortinaria caperatus
Cirtainā čigānene
Klasifikācija
ValstsSēnes (Fungi)
NodalījumsBazīdijsēnes (Basidiomycota)
KlaseHimēnijsēnes (Agaricomycetes)
KārtaAtmateņu rinda (Agaricales)
DzimtaTīmekleņu dzimta (Cortinariaceae)
ĢintsTīmeklenes (Cortinaria)
SugaCirtainā čigānene (C. caperatus)
Cirtainā čigānene Vikikrātuvē

Sēnes apraksts labot šo sadaļu

 
Dažāda vecuma cirtainās čigānenes
 
Vecas čigānenes reizēm saplaisā pat kopā ar kātiņu
  • Cepurīte: krāsa sākumā bālgana, pēc tam dzeltena. Virsmiziņa sausa, vidū klāta ar baltu, smalku miltainu apsarmi. Forma sākumā gandrīz lodveida līdz ieapaļi zvanveida, vēlāk gandrīz plakana, malās mazliet svītraina, vecumā parasti ieplaisājusi, augot reizēm plaisā pilnībā zem mehāniska spiediena (izaugot zem nokrituša zara vai cita stingra augšanu traucējoša šķēršļa). Platums līdz 12 cm. Mīkstums balts, griezumu vietās krāsu nemaina, ar patīkamu smaržu un sēņu garšu.
  • Lapiņas: sākumā baltas vai pelēcīgas, vecākām sēnēm dzeltenbrūnas, ar gaišākām, viegli robotām šķautnēm, jaunām sēnītēm segtas ar plīvuru.
  • Kātiņš: bālgani pelēcīgs vai dzeltenīgs, ar baltu, vēlāk dzeltējošu lēverainu gredzenu, virs tā viegli zvīņains, pie pamatnes nedaudz paresnināts. Garums līdz 12 cm, resnums 0,5—2 cm. Bieži tārpains.[2][3][4]
  • Sporas: nesimetriskas, elipsoīdas—olveida, okerdzeltenas, masā brūnas, 11—13/6—8 µm.[5]

Augšanas apstākļi labot šo sadaļu

Mikorizas sēne. Aug grupās no jūlija līdz oktobrim dažādu tipu mežos, parasti skābās augsnēs zem priedēm. Bieža mellenājos un sūnās.

Barības vērtība labot šo sadaļu

Ēdama bez iepriekšējas novārīšanas. Kātiņš bieži sēņodiņu bojāts jau jaunībā.

Līdzīgās sugas labot šo sadaļu

Līdzīga šai sēnei ir retā, bet stipri indīgā Patuijāra šķiedrgalvīte (Inocybe patouillardii jeb Inocybe erubescens) , kura jaunībā ir tais pašās krāsās, bet tās kātiņš ir bez gredzena un šķiedraini svītrots, lapiņas jaunām sēnēm tumšākas un mīkstums griezumu vietās sārtojas. Mušmires atšķiras no čigānenēm ar savām vienmēr baltajām lapiņām.

Skatīt arī labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «Rozites, Cuphocybe and Rapacea are taxonomic synonyms of Cortinarius: new combinations and new names. Mycotaxon, LXXXIII, 447.-451. lpp., 2002.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 10. janvārī. Skatīts: 2017. gada 27. oktobrī.
  2. «Грибы СССР», Мысль, Москва, 1980., 215. lpp.
  3. A.Balodis, “Rokasgrāmata sēņotājiem”, Liesma, 1974. 68. lpp.
  4. R.Cinovskis, A.Šablis, “Padomi sēņotājiem”, Liesma, 1966. 39. lpp.
  5. Л.Лебедева, «Грибы», Госторгиздат, 1937. 67. lpp.

Ārējās saites labot šo sadaļu