Lambsdorfi

Lambsdorfi jeb Lambsdorfi no Venges (vācu: von der Wenge genannt Lambsdorff) ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči 15. gadsimtā no Vestfālenes ieceļoja Livonijas ordeņa valstī. Vēlāk dzimta izplatījās arī Krievijā.

Grāfu Lambsdorfu ģerbonis (no Baltisches Wappenbuch, 1882).

VēstureLabot

Pirmais rakstos pieminētais dzimtas priekštecis 1239. gadā bija Heinrihs no Venges (Henricus de Wenge) no Venges pils Dortmundes apkārtnē. Kad dzimtas piederīgie pārcēlās uz Livoniju, viņus dēvēja par Vengēm no Lamstorpas (tagad Lanstrop apkaime Dortmundē). Gerds no Lamstorpas (ap 1355—pēc 1427) bija Livonijas ordeņa vasalis, arī Tomasam no Lamstorpas 1464. gadā Livonijas ordeņa mestrs izlēņoja zemes īpašumu Vidzemē.

Poļu—zviedru kara (1600—1629) laikā Matīss Frīdrihs Lambsdorfs pārcēlās uz Kurzemes un Zemgales hercogistes teritoriju, kur 1620. gadā viņa dzimtu iekļāva Kurzemes bruņniecības matrikulā. Viņa mazdēls Georgs Vilhelms Lambsdorfs (1690—1740) bija Krievijas armijas virsnieks, piedalījās kaujās pret Persiju (1732) un Polijas-Lietuvas mantojuma karā (1734), no 1738. gada — Rīgas garnizona pulkvedis. Viņa dēls Johans Reinholds Lambsdorfs komandēja Cēsu kājnieku pulku, bet viņa mazdēls Jēkabs Lambsdorfs uzdienējās līdz ģenerālleitnanta pakāpei, bija Pleskavas civilgubernators. Viņa brālis Gustavs Lambsdorfs (1745-1828) bija Krievijas impērijas armijas kājnieku ģenerālis, Kurzemes civilgubernators, no 1802. gada Brizules muižas īpašnieks. 1817. gadā ģenerālim piešķīra mantojamu Krievijas impērijas grāfa titulu.

1800. gadā Lamsdorfus uzņēma arī Vidzemes bruņniecības matrikulā. 1880. gadā arī Prūsijas valdība viņiem piešķīra grāfu fon Lambsdorfu, Venges brīvkungu (Freiherr von der Wenge, Graf von Lambsdorff) titulu.[1]

Dzimtas locekļiLabot

  • Gustavs Matiass fon der Venge-Lambsdorfs (Gustav Matthias Lambsdorff, Матвей Иванович Ламздорф, 1745-1828), Krievijas impērijas ģenerālis, Kurzemes guberņas civilgubernators (1796–1798), grāfs (no 1817)
    • Nikolajs Lambsdorfs (Nicolaus Graf Lamsdorff, Николай Матвеевич Ламздорф, 1804–1877), Krievijas impērijas armijas ģenerālleitnants
      • Konstantīns Lambsdorfs (Konstantin Graf Lamsdorff, Константин Николаевич Ламздорф, 1841–1900), Krievijas impērijas ģenerālmajors, no 1894. gada papildināja savu uzvārdu: Konstantīns Lambsdorfs-Galagans
      • Vladimirs Lambsdorfs (Vladimir Graf Lamsdorff, Влади́мир Никола́евич Ла́мсдорф, 1845–1907), Krievijas impērijas diplomāts, ārlietu ministrs (1900-1906)
  • Gustavs fon Lambsdorfs (Gustav Graf von Lambsdorff, 1867–1937), Vācijas impērijas armijas ģenerālleitnants
  • Ralfs fon Lambsdorfs (Ralf Graf von Lambsdorff, 1883–1970), Baltijas Sarkanā Krusta prezidents[2]
  • Oto fon Lambsdorfs (Otto Graf Lambsdorff, 1926–2009), VFR ekonomikas ministrs (1977-1982; 1982-1984)
  • Hāgens Lambsdorfs (Hagen Graf Lambsdorff, 1935), Vācijas vēstnieks Čehoslovākijā un Latvijā (1991–1993)
  • Nikolajs Lamsdorfs (Nikolaus Graf Lambsdorff, 1954), Vācijas ģenerālkonsuls Honkongā un Makao (no 2013)[3]
  • Johans Lambsdorfs (Johann Graf Lambsdorff, 1965), Pasavas Universitātes profesors, korupcijas uztveres indeksa izveidotājs
  • Aleksandrs Lambsdorfs (Alexander Graf Lambsdorff, 1966), Vācijas politiķis

Lambsdorfu muižasLabot

LiteratūraLabot

  • Roland Seeberg-Elverfeldt. Genealogie der Grafen v. der Wenge gen. Lambsdorff, Bonn 1986 (= Deutsches Familienarchiv. Band 93).
  • Adelslexikon. Band VII (= Genealogisches Handbuch des Adels. Band 97). C. A. Starke Verlag, Limburg (Lahn) 1989
  • Anton Fahne. Die Herren und Freiherren v. Hövel, Band 1, S.197ff

AtsaucesLabot

  1. Genealogisches Handbuch des Adels. Band G A IV, C.A. Starke-Verlag, Limburg 1962, S. 358.
  2. «www.lambsdorff-cie.de». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2016. gada 11. oktobrī.
  3. CV Archived 2017. gada 6. augustā, Wayback Machine vietnē. (vāciski)