Brizules muiža
Brizules muižas kungu māja (vācu: Herrenhaus Bresilgen) ir klasicisma stilā celta ēka, kas atrodas Brizules ciemā, Tukuma novadā, Latvijā.
| Brizules muiža | |
|---|---|
 | |
  Brizules muiža | |
| Vispārīga informācija | |
| Atrašanās vieta |
 Brizule, Tukuma novads, Latvija |
| Koordinātas | 57°5′27″N 23°5′22″E / 57.09083°N 23.08944°EKoordinātas: 57°5′27″N 23°5′22″E / 57.09083°N 23.08944°E |
| Būvniecības sākums | 1710 |
| Īpašnieks | Lambsdorfi (līdz 1920. gadam) |
Vēsture
labot šo sadaļuJau 15. gadsimta vidū Livonijas ordeņa mestrs Brizules ciemu izlēņojis Štrombergu dzimtai, 17. un 18. gadsimtā muižai bijuši vairāki īpašnieki. Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā ap 1710. gadu uzcēla tagadējo koka muižas kungu māju. 1774. gadā Brizules muižu savā īpašumā ieguva Frīdrihs Gothards Brinkens (1714—1802). 1802. gadā muižu mantoja viņa brālēns ģenerālis un Kurzemes gubernators Gustavs Matiass fon der Venge-Lambsdorfs (1745—1828), kuru apglabāja dzimtai celtā kapličā. Vēlāk muižā saimniekoja viņa brālis Leo Lambsdorfs (1884—1916) un Ralfs Lambsdorfs (1883—1970).[1] Pēc 1920. gada zemes reformas muižu īpašniekiem atsavināja un tās zemi sadalīja 34 vienībās 905 ha kopplatībā.[2]
Bijušajā muižas kungu mājā iekārtoja skolu, kas tur darbojās līdz 1992. gadam. Pēc ēkas privatizēšanas tajā notika pārbūves un atjaunošanas darbi. Brizulē atrodas arī Lambsdorfu dzimtas kapliča, kurā no 1802. līdz 1914. gadam apbedīti 13 Brizules muižas īpašnieku piederīgie no Lambsdorfu dzimtas. Pateicoties vietējās skolas un Lambsdorfu dzimtas pēcnācēju sadarbībai, kapliča 1994. gadā atjaunota. Dzimtas kapu atjaunošanas iniciators bija Helmuts Lambsdorfs (1918), pēdējā muižas īpašnieka Ralfa dēls un Vācijas vēstnieka Latvijā (1991—1993) Hāgena fon Lambsdorfa tēvocis.[3]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ zudusilatvija.lv
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. XIX sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 38 082. sleja.
- ↑ Līga Landsberga. Latvijas muižas un pilis un citas interesantas vietas