Lamanšs (franču: La Manche; angļu: English Channel) ir jūras šaurums starp Lielbritānijas salu un Franciju. Tas savieno Atlantijas okeānu ar Ziemeļjūras dienvidu daļu. Aptuvens garums — 563 km, platums rietumu pusē — 240 km, austrumu pusē — 34 km. Austrumu pusē pie Ziemeļjūras šaurāko daļu sauc par Padekalē šaurumu.

Lamanšs
Lamanšs no mākslīgā zemes pavadoņa
Lamanšs no mākslīgā zemes pavadoņa
Lamanšs (Eiropa)
Lamanšs
Lamanšs
Lamanšs (Francija)
Lamanšs
Lamanšs
Lamanšs (Apvienotā Karaliste)
Lamanšs
Lamanšs
Atrodas Valsts karogs: Francija Francija,Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Lielbritānija
Savieno Atlantijas okeāns
Ziemeļjūra
Atdala Lielbritānija
Eiropa
Koordinātas 50°12′N 2°0′W / 50.200°N 2.000°W / 50.200; -2.000Koordinātas: 50°12′N 2°0′W / 50.200°N 2.000°W / 50.200; -2.000
Garums 560 km
Vidējais dziļums 63 m
Lielākais dziļums 174 m
Salas Džērsija, Gērnsija
Lamanšs Vikikrātuvē

Zem Padekalē 1994. gadā tika uzbūvēts tunelis (kopējais garums 52,5 km, t.sk. 38 km zem jūras šauruma). Lamanšs ir viena no noslogotākajām kuģu satiksmes joslām pasaulē, tā nozīme ir neatsverama starptautiskajā tirdzniecībā. Ostas, piemēram, Kalē (Francijā) un Duvra (Anglijā), ir būtiski transporta mezgli.

Lamanšs ir slavens ar savu lomu Eiropas vēsturē, tostarp Pirmā un Otrā pasaules kara laikā, kā arī ar to, ka daudzi peldētāji šķērsoja šo šaurumu peldus. Kopš 1875. gada, kad Metjū Vebs pirmais veica šo peldējumu, šķērsošana peldus ir kļuvusi par izaicinājumu daudziem piedzīvojumu meklētājiem. Pirmā sieviete Ģertrūde Ederle šo šaurumu pārpeldēja 1926. gadā 14 stundās un 39 minūtēs. Valērijs Kalmikovs bija pirmais latvietis, kas 2019. gada škersojis šo šaurumu.[1]

Vārds "Lamanšs" tulkojumā no franču valodas nozīmē — piedurkne.

Ārējās saites

labot šo sadaļu