Laksis
Laksis vai meža loks jeb mežloks (Allium ursinum) ir daudzgadīgs sīpolu dzimtas lakstaugs. Lakša izplatības apgabals aptver Eiropu no Skandināvijas līdz Vidusjūras piekrastei.
Laksis Allium ursinum | |
---|---|
![]() | |
Klasifikācija | |
Valsts | Augi (Plantae) |
Nodalījums | Segsēkļi (Angiosperms) |
Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
Rinda | Sparģeļu rinda (Asparagales) |
Dzimta | Amariļļu dzimta (Amaryllidaceae) |
Apakšdzimta | Sīpolu apakšdzimta (Allioideae) |
Ģints | Sīpoli (Allium) |
Suga | Laksis (A. ursinum) |
![]() |
Lakša sīpols ir slaids, līdz 5 cm garš un 1 cm resns. Stublājam ir divas lapas, retāk trīs, kas ir nedaudz īsākas par stublāju. Pats stublājs ir 15 līdz 40 cm garš. Balti ziedi ciešā pušķveidīga vai lodveidīgā čemurā. Lakša auglis ir pogaļa ar trim sēklām. Zied maijā un jūnijā. Auga lapām ir izteikta ķiploku smarža.[1]
Laksis aug ēnainos, mitros mežos, galvenokārt gāršās.[2] Latvija atrodas tuvu lakšu izplatības areāla austrumu robežai. Tipiskas lakša audzes atrodamas Slīteres nacionālajā parkā. Latvijā laksi pirmo reizi 1886. gadā ievācis Gustavs Kīzerickis Zaubes apkārtnē.[1]
Laksis ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā. 2014. gada augs Latvijā.[3]
AtsaucesLabot
- ↑ 1,0 1,1 Laksis, meža loks - Allium ursinum L. latvijas.daba.lv
- ↑ laksis (Allium ursinum L.) Archived 2016. gada 12. maijā, Wayback Machine vietnē. latvijasdaba.lv
- ↑ 2014. gada augs – laksis dabasdati.lv
Ārējās saitesLabot
- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Laksis.
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |