Laisas pils

Laisas pils
Laisas pils
	Laisas pils mūsdienās
	Laisas pils
Atrašanās vieta	Jegevas pagasts, Jegevas apriņķis, Igaunija
Reģions	Livonija
Koordinātas	58°48′43″N 26°32′40″E / 58.81194°N 26.54444°EKoordinātas: 58°48′43″N 26°32′40″E / 58.81194°N 26.54444°E
Veids	pils
Vēsture
Kultūras	Livonijas
Piezīmes
Stāvoklis	drupas
Publiska piekļuve	brīva pieeja

Laisas pils (vācu: Ordensburg Lais) jeb Lajuzes pils (igauņu: Laiuse ordulinnus) bija viduslaiku pils pie Lajuzes strauta Livonijas ordeņa valsts teritorijā.

Laisas pils

Līdz mūsdienām saglabājušās iespaidīgas pilsdrupas pie Laiuseveljas (Laiusevälja) ciema Jegevas apriņķī Igaunijā pie Jegevas—Mustvē autoceļa.

Apraksts labot šo sadaļu

Kastellas tipa pilij bijuši trīs torņi, no kuriem saglabājušies ziemeļu un austrumu torņi, bet no dienvidu torņa jaušami vien pamati. Pie dienvidrietumu mūra bijusi akmens celtne, pie pārējiem mūriem koka ēkas. Agrāk pili apņēmuši ar ūdeni pildīti aizsarggrāvji.

Vēsture labot šo sadaļu

Uzskata, ka Vīlandes komturejas Laisas pili Livonijas ordenis būvējis 14. gadsimtā pie robežas ar Tērbatas bīskapijas zemēm, pirmo reizi rakstos tā minēta 1406. gadā. Pili nocietinājis Vīlandes komturs, vēlākais ordeņa mestrs Zīgfrīds Landers fon Špānheims.

Livonijas kara laikā 1558. gada augustā pili pēc atkārtotām kaujām ieņēma Krievijas caristes karaspēks vojevodas Pjotra Šuiska vadībā. 1559. gada decembrī pili neveiksmīgi aplenca ordeņa karaspēks mestra Gotharda Ketlera vadībā. Kad 1582. gadā Krievija un Polija-Lietuva noslēdza Jamzapoļskas miera līgumu, Laisas pils pieminēta kā (latīņu: Laisia), krieviski Лаис. Pēc kara beigām Laisa nonāca Polijas-Lietuvas kopvalsts Tērbatas vaivadijas sastāvā kā stārastijas centrs.

Poļu-zviedru kara (1600-1629) laikā zviedri 1600. gada oktobrī ieņēma Laisas pili, tomēr 1602. gadā to atguva Lietuvas karaspēks. Zviedrijas armija 1622. gada janvārī Zviedrijas karaspēks Heinriha Fleminga vadībā ieņēma cietoksni, iznīcinot pils ziemeļaustrumu un dienvidaustrumu mūrus un dienvidu torni. Zviedru Vidzemes laikā Laisas pilsmuiža piederēja Flemingu dzimtai.

Lielā Ziemeļu kara laikā no 1700. gada decembra līdz 1701. gada maijam Laisas pilsmuižā pārziemoja Zviedrijas karaspēka daļa karaļa Kārļa XII vadībā. Koka ēkas cietokšņa apkārtnē tika sakārtotas personāla izvietošanai. Pats karalis tika izmitināts reprezentatīvākā ēkā cietokšņa dienvidaustrumu pusē. Dienvidrietumu pusē atradās zirgu staļļi.