Laikapstākļu maršrutēšana
Laikapstākļu maršrutēšana ir komercpakalpojums, kuru nodrošina privāti uzņēmumi, tādā veidā optimizējot kravas kuģu reisu izpildi. Šī paša pakalpojuma atpūtas kuģiem paredzēto variantu dēvē par burāšanas laika prognozi vai burāšanas laikapstākļu maršrutēšanu un to izmanto jahtas. Pēdējais pakalpojums ir vairāk fokusēts uz vēja un straumju prognozēšanu un maršrutēšanu atpūtas kuģu vadītājiem, kā arī jūrniekiem, kuri piedalās tādos okeāna sporta veidos kā burāšanas sacensības.[2]
Apraksts
labot šo sadaļuSinoptiskā laikapstākļu maršrutēšana no krasta nozīmē to, ka pēc kuģa īpašnieka vai kapteiņa pieprasījuma, pirms iziešanas no ostas, meteoroloģiskais dienests vai privāti meteorologi rekomendē labāko sākotnējo maršrutu, ņemot vērā pastāvošo meteoroloģisko situāciju. Reisa laikā šo rekomendāciju korektē, ja un kad tas ir vajadzīgs. Pirmo reizi šādu paņēmienu ieviesa ASV un kopš 1954. gada ASV Jūras kara flote regulāri maršrutē savus militāros transporta kuģus, kamēr ASV privātie meteorologi nodrošina līdzīgu pakalpojumu jebkuram tirdzniecības kuģim, kurš par to maksā. 1960. gadā Nīderlandes varas iestādes nodibināja laikapstākļu maršrutēšanas organizāciju un 1968. gadā tādu izveidoja britu meteoroloģiskais birojs. Sniegtie pakalpojumi mūsdienās ir paplašinājušies un iekļauj virkni prognožu, kā arī konsultāciju un padomu pakalpojumus. Pastāv arī privāta un komerciāla uzņēmējdarbība šajā jomā, piedāvājot līdzīgus pakalpojumus. Modernās no krasta veiktās laikapstākļu maršrutēšanas augstais panākumu līmenis ir kļuvis iespējams galvenokārt pateicoties:
- novērojumu tīklam no tirdzniecības kuģiem Ziemeļatlantijā un ziemeļu Klusajā okeānā;
- lielas veiktspējas datoru pieejamībai meteorologiem. Tas padara iespējamu ātru pašreizējo un nākotnes vēja ātrumu un viļņu kontūru novērtējumu, tādējādi ļaujot meteorologiem ielūkoties tālākā nākotnē nekā līdz šim;
- lielākam tirdzniecības kuģu īpatsvaram ar ātrumiem, kuri pārsniedz 15 mezglus. Salīdzinoši ātri kuģi var veikt pamanāmas novirzes no plānotā kuģa ceļa, ja nepieciešams izvairīties no rajoniem ar augstiem viļņiem;
- informācijas pieejamībai par viļņu augstumiem no pavadoņu pārraidēm.
Ir pamatoti pieņemt, ka profesionāls laikapstākļu prognozētājs, kura rīcībā ir tik daudz informācijas, nonāks pie pastāvīgākiem un labākiem rezultātiem nekā kuģa kapteinis viens pats. Ātra kuģa kapteinis Ziemeļatlantijā ne vienmēr var atļauties tērēt laiku laikapstākļu karšu analīzei un, ja krasta palīdzība nav pieejama, viņam var nākties ierobežot paša veiktos maršrutēšanas pasākumus.
Visas iestādes, kuras nodrošina padomus laikapstākļu maršrutēšanā no krasta, lieto vairāk vai mazāk līdzīgas metodes. Sniegtajam pakalpojumam jābūt piemērotam konkrētam kuģim, kuram tas paredzēts. Vispirms katram kuģim vai kuģu klasei tiek sagatavotas līknes, kuras parāda, cik lielā mērā tā ātrumu samazina dažādu augstumu viļņi, kuģim ejot ar kravu vai balastā. Šādas līknes var būt visai aptuvenas un, ja tās nav pieejamas, var tikt izveidotas, ņemot datus no kuģa žurnāla. Jauna kuģa gadījumā, ja līknes nebija iegūtas izmēģinājumu baseinā, kā pagaidu variantu var izmantot līdzīgas kuģu klases līknes. Kad kuģi maršrutē, meteorologs salīdzina kuģa snieguma līknes ar prognozēto vēju un viļņiem kuģa paredzētajā maršrutā, kurus, savukārt, nosaka ar datora sagatavoto karšu palīdzību. Pēc tam meteorologs sagatavo sākotnējo visīsākā laika maršrutu tik tālu uz priekšu, cik viņš spēj prognozēt, un tas var būt no 24 līdz 72 stundām atkarībā no sinoptiskās situācijas sarežģītības. Uz kartes tas izskatās kā savienotas līnijas ar punktiem, kurās kuģis varētu atrasties ik pēc 12 stundu laika perioda, ja izvēlētos vienu vai otru pārgājiena maršrutu. Optimālāko maršrutu izvēlas tā, lai tas ietu cauri tai pozīciju līnijas daļai, kura izvirzījusies tuvāk galamērķim.
Pirms iziešanas no ostas, kuģa kapteini informē par rekomendēto sākotnējo visīsākā laika maršrutu. Šo rekomendēto maršrutu var papildināt kad un ja tas ir vajadzīgs, par pamatu ņemot nākamos visīsākā laika maršrutus, kurus reisa laikā sagatavo ik pēc 12 stundām. Ir svarīgi, lai katrs laikapstākļu maršrutēšanā iesaistītais kuģis nosūtītu ziņojumu ar laikapstākļu novērojumiem ik pēc sešām stundām, jo tādējādi maršrutēšanas iestāde var sekot līdzi kuģa kustībai. Jebkura šāda dienesta raksturīga iezīme ir tā, ka laikapstākļu maršrutēšanas komandā tiek iekļauti profesionāli jūrnieki, kuri dod padomus meteorologiem.
Visplašāk izmantotā procedūra ir sekojoša — maršrutēšanas dienests piesaista meteorologus, kuri strādā kopā ar pieredzējušiem tirdzniecības flotes kapteiņiem, lai uzturētu sakarus ar katra maršrutētā kuģa kapteini un iegūtu kuģa kustībai svarīgus raksturlielumus. Tie ietver kuģa ātrumu, viļņu augstumu līknes, degvielas patēriņu, iespējamās iegrimes, klāja kravas iespējamību un jebkādas citas īpašnieku vai kapteiņa izvirzītas prasības. Maršrutēšanas dienests veic navigācijas aprēķinus, tajā skaitā aprēķinot attālumus pa alternatīvajiem maršrutiem un iespējamo efektu, kādu uz šiem maršrutiem varētu atstāt labvēlīgas un nelabvēlīgas straumes. Tāpat tiek ņemti vērā ledus apstākļi. Pirms kuģa attauvošanās tā kapteinim tiek dota sākotnējā rekomendācija.
Laikapstākļu maršrutēšanā svarīgu lomu ieņem sakari un, lai samazinātu izmaksas, tos uztur pēc iespējas īsākus un retākus. Reisa beigās kapteinim nosūta kuģa ceļu karti ar veikto maršrutu un vējiem tā laikā, kā arī vējiem, kādi tiktu pieredzēti izvēloties parasto maršrutu. Pieredze rāda, ka neskatoties uz 3 000 jūras jūdžu pārgājiena garuma pieaugumu pat par 300 jūras jūdzēm, var tikt ietaupīts gan laiks, gan degviela. Tikpat svarīgi ir tas, ka var ievērojami samazināties kuģa un kravas bojāšanas risks.
Mūsdienās laikapstākļu maršrutēšanas pakalpojumus piedāvā virkne uzņēmumu un aizvien lielāks to skaits saziņai izmanto internetu, jo arī kuģu skaits, kuriem pastāvīgi jūrā pieejams internets, palielinās. Atsevišķos gadījumos, piemēram, pārvadājot lielgabarīta, smagsvara kravas, pārvadājuma līgumā var būt nosacījumi, kuri nosaka maksimāli pieļaujamo sānsveres leņķi. Šādos gadījumos laikapstākļu maršrutēšana ir īpaši svarīga, lai nepārkāptu pārvadājuma līguma nosacījumus vai nepazaudētu kravu pavisam.[3]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Vēja rozes uzrāda vēju virzienus ar to biežumu procentos. Konkrētā virziena vēja biežuma procenti sadalīti sīkāk parādot šī virziena dažāda stipruma vēja biežumu.
- ↑ Chen H. Voyage Optimization Versus Weather Routing Jeppesen Marine Inc. Skatīts: 2024. gada 17. decembrī
- ↑ Cornish Maurice M., Ives Elaine E. Reeds Maritime Meteorology. — 3rd edition Adlard Coles Nautical, 2016. 167.-172. lpp. ISBN 9781408112069