Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)

Kinoakadēmijas balva "Labākā aktrise otrā plāna lomā" jeb "Oskara" balva labākajai aktrisei otrā plāna lomā tiek pasniegta katru gadu. Nominācijas izvirza tikai tie Kinoakadēmijas locekļi, kas paši ir vai nu aktieri vai aktrises, bet uzvarētāju izvēlas visi Kinoakadēmijas locekļi.

Amerikas Kinoakadēmijas balva "Labākā aktrise otrā plāna lomā"
2024. gada balvas ieguvēja Zoja Saldana
Pasniedz par	"labāko aktrises sniegumu otrā plāna lomā"
Pasniedz	Kino mākslas un zinātnes akadēmija
Valsts	ASV
Pirmoreiz pasniegta	1937
Oficiālā mājaslapa	www.oscars.org

Balvas ieguvējas

Gads (ceremonija)	Vārds	Filma
1936 (9.)	Geila Sondergārda	Anthony Adverse
1937 (10.)	Elisa Bredija	"Vecajā Čikāgā" (In Old Chicago)
1938 (11.)	Feja Beintere	Jezebel
1939 (12.)	Hetija Makdeniela	"Vējiem līdzi"
1940 (13.)	Džeina Dārvela	"Dusmu augļi"
1941 (14.)	Mērija Astore	"Lielie meli" (The Great Lie)
1942 (15.)	Terēza Raita	"Minivera kundze" (Mrs. Miniver)
1943 (16.)	Katina Paksinu	"Kam skanēs zvans" (For Whom the Bell Tolls)
1944 (17.)	Etele Berimora	"Tikai vientuļa sirds" (None but the Lonely Heart)
1945 (18.)	Ena Revīra	"Nacionālais samts" (National Velvet)
1946 (19.)	Anna Bakstera	The Razor's Edge
1947 (20.)	Seleste Holma	"Džentlmeņu vienošanās" (Gentleman's agreement)
1948 (21.)	Klēra Trevora	"Kīlargo"
1949 (22.)	Mersedesa Makkembridža	All the King's Men
1950 (23.)	Džozefīna Halla	"Hārvijs" (Harvey)
1951 (24.)	Kima Hantere	"Ilgu tramvajs"
1952 (25.)	Glorija Greiema	"Sliktais un skaistā" (The Bad and the Beautiful)
1953 (26.)	Donna Rīda	"No šejienes līdz bezgalībai"
1954 (27.)	Eva Marija Seinta	"Ostā"
1955 (28.)	Džo Van Flīta	"Austrumos no Ēdenes"
1956 (29.)	Dorotija Malone	Written on the Wind
1957 (30.)	Mijoši Umeki	Sayonara
1958 (31.)	Vendija Hillere	Separate Tables
1959 (32.)	Šellija Vintersa	"Annas Frankas dienasgrāmata" (The Diary of Anne Frank)
1960 (33.)	Šērlija Džonsa	"Elmers Gentrijs" (Elmer Gantry)
1961 (34.)	Rita Moreno	"Vestsaidas stāsts"
1962 (35.)	Petija Djūka	The Miracle Worker
1963 (36.)	Mārgarita Raterforda	The V.I.P.s
1964 (37.)	Lila Kedrova	"Grieķis Zorba" (Zorba the Greek)
1965 (38.)	Šellija Vintersa	A Patch of Blue
1966 (39.)	Sendija Denisa	"Kurš baidās no Virdžīnijas Vulfas?"
1967 (40.)	Estella Pārsone	"Bonija un Klaids" (Bonnie and Clyde)
1968 (41.)	Rūta Gordona	"Rozmarijas bērns"
1969 (42.)	Goldija Hona	"Kaktusa zieds" (Cactus Flower)
1970 (43.)	Helēna Heisa	"Lidosta" (Airport)
1971 (44.)	Klorisa Līčmena	"Pēdējais kinoseanss" (The Last Picture Show)
1972 (45.)	Ailīna Hekarta	"Taureņi ir brīvi" (Butterflies Are Free)
1973 (46.)	Tatuma O'Nīla	"Papīra mēness"
1974 (47.)	Ingrīda Bergmane	"Slepkavība Austrumu ekspresī"
1975 (48.)	Lī Grānta	"Šampūns" (Shampoo)
1976 (49.)	Beatrise Streita	"Tīkls"
1977 (50.)	Vanesa Redgreiva	"Džūlija" (Julia)
1978 (51.)	Megija Smita	"Kalifornijas viesnīca" (California Suite)
1979 (52.)	Merila Strīpa	"Krāmers pret Krāmeri"
1980 (53.)	Mērija Stīnbērgena	"Melvins and Hovards" (Melvin and Howard)
1981 (54.)	Morīna Steipltona	"Sarkanie"
1982 (55.)	Džesika Lenga	"Sirdspuķīte" (Tootsie)
1983 (56.)	Linda Hanta	"Gads bīstamas dzīves" (The Year of Living Dangerously)
1984 (57.)	Pegija Eškrofta	"Brauciens uz Indiju" (A Passage to India)
1985 (58.)	Andželika Hjūstone	"Prici ģimenes gods" (Prizzi's Honor)
1986 (59.)	Daiena Vīsta	"Hanna un viņas māsas" (Hannah and Her Sisters)
1987 (60.)	Olimpija Dukakisa	"Mēnessērdzīgais" (Moonstruck)
1988 (61.)	Džīna Deivisa	The Accidental Tourist
1989 (62.)	Brenda Frikere	"Mana kreisā kāja" (My Left Foot)
1990 (63.)	Vūpija Goldberga	"Spoks" (Ghost)
1991 (64.)	Mersedesa Ruela	"Zvejnieku karalis"
1992 (65.)	Marisa Tomeja	"Mans brālēns Vinnijs"
1993 (66.)	Anna Pakvina	"Klavieres" (The Piano)
1994 (67.)	Daiena Vīsta	"Lodes pār Brodveju"
1995 (68.)	Mira Sorvino	"Varenā Afrodīte" (Mighty Aphrodite)
1996 (69.)	Žiljeta Binoša	"Angļu pacients"
1997 (70.)	Kima Beisingere	"Losandželosa konfidenciāli"
1998 (71.)	Džūdija Denča	"Iemīlējies Šekspīrs"
1999 (72.)	Andželīna Džolija	"Dzīve, pārtraukta"
2000 (73.)	Mārša Geja Hārdena	"Polloks" (Pollock)
2001 (74.)	Dženifere Konelija	"Brīnišķais prāts"
2002 (75.)	Ketrina Zeta-Džonsa	"Čikāga"
2003 (76.)	Renē Zelvēgere	"Aukstais kalns"
2004 (77.)	Keita Blanšeta	"Aviators"
2005 (78.)	Reičela Vaisa	"Uzticīgais dārznieks" (The constant gardner)
2006 (79.)	Dženifere Hadsone	"Sapņu meitenes"
2007 (80.)	Tilda Svintone	"Maikls Kleitons"
2008 (81.)	Penelope Krusa	"Vikija, Kristīna, Barselona"
2009 (82.)	Mo'Nika	"Dārgumiņš"
2010 (83.)	Melisa Leo	"Cīnītājs"
2011 (84.)	Oktāvija Spensere	"Kalpone"
2012 (85.)	Anna Hetaveja	"Nožēlojamie"
2013 (86.)	Lupita Ņono	"12 gadi verdzībā"
2014 (87.)	Patrīcija Ārkete	"Puikas gadi"
2015 (88.)	Alīsia Vikandere	"Dāņu meitene"
2016 (89.)	Vaiola Deivisa	Fences
2017 (90.)	Elisone Dženija	"Es, Tonija"
2018 (91.)	Redžina Kinga	"Ja Bīlstrīta spētu runāt"
2019 (92.)	Lora Derna	Marriage Story
2020 (93.)	Juna Južuna	Minari
2021 (94.)	Ariana Debosa	"Vestsaidas stāsts"
2022 (95.)	Džeimija Lī Kērtisa	"Viss visur vienlaikus"
2023(96.)	De'Veina Džoja Rendolfa	"Atstātie"
2024(97.)	Zoja Saldana	"Emilija Peresa"

Vairākkārtējās balvas ieguvējas

Vairāk kā vienu reizi Amerikas Kinoakadēmijas balvu šajā kategorijā ieguvušas:

2 balvas

• Šellija Vintersa (no 3 nominācijām)
• Daiena Vīsta (no 3 nominācijām)

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Labākā aktrise otrā plāna lomā.
• Oscars.org Oficiālā Kinoakadēmijas mājaslapa (angliski)
• Oficiālā Kinoakadēmijas balvu datubāze Arhivēts 2008. gada 13. septembrī, Wayback Machine vietnē. (angliski)