Kurš baidās no Virdžīnijas Vulfas? (filma)

Kurš baidās no Virdžīnijas Vulfas? (angļu: Who's Afraid of Virginia Woolf?) ir 1966. gada amerikāņu kino drāma, režisora Maika Nikolsa debijas filma, Edvarda Olbī lugas melnbalta ekranizācija, kas ieguva 5 Oskara balvas.

Kurš baidās no Virdžīnijas Vulfas?
Oriģinālais
nosaukums
Who's Afraid of Virginia Woolf?
Režisors Maiks Nikolss
Producents Ernests Lēmans
Scenārija autors Ernests Lēmans
Pēc Edvarda Olbī lugas motīviem
Galvenajās
lomās
Elizabete Teilore
Ričards Bērtons
Džordžs Sīgals
Sendija Denisa
Mūzika Alekss Norts
Operators Haskels Vekslers
Montāža Sems O'Stīns
Izdošana 1966.gada 22. jūnijs
Ilgums 131 min
Valsts Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Valoda angļu
Budžets $7 500 000
IMDb profils

Saturs labot šo sadaļu

Uzmanību! Turpmākajā tekstā var tikt atklātas nozīmīgas detaļas par filmas saturu!

Darbība risinās Anglijā, kādā mazā koledžas ciematiņā. Filmas centrā ir vardarbīgās un nepastāvīgās vēstures profesora Džordža (Ričards Bērtons) un viņa trakulīgās sievas Martas (Elizabete Teilore), koledžas prezidenta meitas, attiecības. Pēc divdesmit laulībā pavadītiem gadiem viņu jūtas nomaina gan mīlestība, gan naids. Marta mīl salīdzināt vīru ar savu tēvu, zinot, ka tas Džordžu kaitina.

Laulātais pāris svētdienas naktī atgriežas no Martas tēva rīkotas sanāksmes. Marta paziņo, ka ciemos uzaicinājusi jaunlaulāto pāri - Niku (Džordžs Sīgals), jaunu, izskatīgu augstskolas pasniedzēju, un viņa biklo sievu Honiju (Sendija Denisa). Džordžs piekodina Martai nepieminēt viņu sešpadsmitgadīgo dēlu viesu klātbūtnē. Visu nakti abi pāri iedzer, dejo un spēlē "spēles". Marta koķetē ar Niku, bet Džordžs neiejaucas. Atklājas, ka Marta tomēr pastāstījusi Hanijai par noslēpumaino dēlu. Bohēmiskā vakara vidū Hanija, neizturēdama lielo alkohola daudzumu, jūtas ļoti slikti, bet Niks reibumā Džordžam izstāsta, ka Hanija ar apmānu likusi sevi apprecēt, paziņojot, ka gaida Nika bērnu. Kad viesi vēlas doties mājup, Džordžs uzstāj, ka nogādās viņus mājās. Mašīnā atkal tiek pieminēts Džordža un Martas dēls, Hanija uzstāj, ka vēlas dejot, tādēļ mašīna piestāj pie kādas kafejnīcas. Ķildas turpinās arī tur, Džordžs tiek atstāts viens stāvlaukumā, Marta un jaunlaulātais pāris aizbrauc. Nakti nomaina agrs rīts, Marta Niku ieaicina savā guļamistabā, Hanija tikmēr stiprā reibuma stāvoklī guļ mašīnā. Džordžs, atgriezies no "ieilgušās pastaigas" redz visu notiekošo un ir tuvu asarām. Sarunā ar Niku, Marta atzīst, ka vēlas būt laimīga un, ka Džordžs ir viņas mīlestība. Rītausmā abi pāri atgriežas dzīvojamā istabā, kur Džordžs paziņo, ka saņēmis telegrammu, kurā paziņots, ka dēls cietis auto avārijā un gājis bojā. Pēkšņi Niks saprot, ka Džordža un Martas dēls nekad nav eksistējis realitātē. Hanija un Niks dodas prom, atstājot laulāto pāri emocionāli sagrautu. Marta jautā vai dēla "nāve" tiešām bija nepieciešama un Džordžs viņai iejūtīgi atbild, ka bija pienācis īstais laiks.

Balvas labot šo sadaļu

Filma ieguva BAFTA kino balvu kā Labākā filma.

1967 — Oskara balva labot šo sadaļu

Balvas iegūtas kategorijā:

  • Labākā aktrise — Elizabete Teilore
  • Labākā otrā plāna aktrise — Sendija Denisa
  • Labākais mākslinieks — Ričards Silberts
  • Labākie kostīmi — Airina Šarafa
  • Labākais operators (b/w) — Haskels Vekslers

Nominācijas kategorijā:

Interesanti fakti labot šo sadaļu

  • Filma šokēja skatītājus, jo līdz tam nebija pieņemts tik reālistiski atveidot iekšējos ģimenes konfliktus, kā arī izmatot necenzētus vārdus.
  • Filma kļuva par 1966. gada kases grāvēju un līdz 1968. gadam nopelnīja tiem laikiem ļoti labu summu - 40 miljonus dolāru.

Ārējās saites labot šo sadaļu