la Repubblica
la Repubblica ir Itālijas vispārēju tēmu ikdienas laikraksts, kura vidējā tirāža 2023. gada maijā bija 151 309 eksemplāri. To 1976. gadā Romā izveidoja Gruppo Editoriale L'Espresso (tagad GEDI Gruppo Editoriale), un to vadīja Eudžēnio Skalfari, Karlo Karačiolo un Arnoldo Mondadori Editore kā kreiso laikrakstu, kas pasludināja sevi par "avīžu partiju" (giornale-partito).[1] Pirmajos gados la Repubblica politiskie uzskati un lasītāju loks bija no kreisajiem reformistiem līdz ārpusparlamentāra kreisajiem.[2] 21. gadsimtā tas identificējas kā kreisi centrisks[3] un bija zināms ar savu antiberluskonismu un Silvio Berluskoni personīgo nicinājumu pret šo avīzi.[4]
Tips | ikdienas laikraksts |
---|---|
Formāts | berliners |
Īpašnieks | GEDI Gruppo Editoriale |
Dibināts | 1976. gada 14. janvārī |
Politiskā saistība | |
Valoda | itāļu |
Redakcija | Roma, Itālija |
Kopējais metiens | 301 565 (2014. gada maijs) |
Saistītie izdevumi | La Stampa (kopš 2017) |
ISSN | 0390-1076 |
OCLC | 642673598 |
Tīmekļa vietne | Oficiālā tīmekļa vietne |
2020. gada aprīlī laikrakstu iegādājās Džona Elkana GEDI Gruppo Editoriale un Anjelli ģimene, kas ir arī laikraksta La Stampa izveidotāja un īpašniece. Maurīcio Molinari, toreizējo La Stampa redaktoru, iecēla par la Repubblica redaktoru Karlo Verdelli vietā;[5][6] tas izraisīja vairāku žurnālistu, kas iebilda pret šīm izmaiņām, atkāpšanos. Molinari laikā laikraksts ieņēma mērenu nostāju[7] un mēģināja iziet ārpus politiski kreisā un labējā rāmjiem,[8] kā arī iestājās pret populismu.[9] la Repubblica un Corriere della Sera pazīstami ar savu faktu pārbaudi. Līdzās Corriere della Sera, La Stampa, Il Sole 24 Ore un Il Messaggero, tas ir viens no galvenajiem Itālijas nacionālajiem laikrakstiem.[10][11]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Eugénie Saitta. «The Transformations of Traditional Mass Media Involvement in the Political and Electoral Process». European Consortium for Political Research, April 2006. 6–7. lpp. Skatīts: 2023. gada 27. jūnijs.
- ↑ La stampa italiana nell'età della TV. Rome : Laterza. 1994. 9. lpp.
- ↑ John Hooper. «Silvio Berlusconi says he's not worried about standing trial». The Guardian (London), 2011. gada 16. februāris. Skatīts: 2023. gada 2. augusts.
- ↑ Rachel Donadio. «Italy Premier's Drama Unfolds in Press». The New York Times, 2009. gada 3. maijs. Skatīts: 2023. gada 2. augusts.
- ↑ Daniele Curci. «Un giornale che dichiarava di aver fatto una scelta di campo». L'Eclettico (itāļu), 2020-04-26. Skatīts: 2023-08-02.
- ↑ michele zacchi. «La nuova "Repubblica" nel crepuscolo dell'editoria». Leggilanotizia (itāļu), 2020-05-24. Skatīts: 2023-08-02.
- ↑ «Repubblica veste Agnelli. Cambio di proprietà e linea». lanuovabq.it (itāļu). Skatīts: 2023-08-02.
- ↑ «Intervista a Maurizio Molinari: "Vi racconto la mia nuova Repubblica"». ilfoglio.it (itāļu). Skatīts: 2023-08-02.
- ↑ «Giù 'Repubblica' e 'Stampa', anche nell'era Elkann». Avanti (itāļu). 2021-11-22. Skatīts: 2023-08-02.
- ↑ «Italy media guide». BBC News Online. 2023. gada 3. jūlijs. Skatīts: 2023. gada 30. decembris.
- ↑ Emily Langer. «Eugenio Scalfari, elder statesman of Italian journalism, dies at 98». The Washington Post, 2022. gada 14. jūlijs. Skatīts: 2023. gada 30. decembris.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: La Repubblica.
- Oficiālā tīmekļa vietne (itāliski)