Tits Līvijs (latīņu: Titus Livius; tiek uzskatīts, ka dzimis 64./59. gadā p.m.ē., miris 17. gadā)[1] bija romiešu vēsturnieks, kurš dzīvoja imperatora Oktaviāna Augusta laikā, ar kura ģimeni bija personīgi pazīstams.
Tits Līvijs ir autors monumentālam, visaptverošam darbam par Senās Romas vēsturi — "Ab Urbe Condita Libri" ("No pilsētas dibināšanas"), kas aptver laiku posmu no 753. gada pirms mūsu ēras (p.m.ē.) līdz 9. gadam mūsu ērā. Tas tika sadalīts 142 grāmatās, no kurām līdz mūsdienām pilnībā saglabājušās ir tikai 35.[2] Īsi izklāsti par daļu no nesaglabājušām grāmatām ir atrasti Oksirinkhosas papirusos.
- ↑ «Livy». btitannica.com. Encyclopædia Britannica. Skatīts: 2020. gada 16. marts.
- ↑ T. J. Cornell. The Beginning of Rome: Italy and Rome from the Brozne Age to the Punic Wars (c. 1000–264 BC). London; New York : Routledge, 1995. 2. lpp. ISBN 978-0-415-01596-7.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tits Līvijs.
