Līgums par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem

Līgumu par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem 1918. gada 29. decembrī noslēdza Vācijas vēstnieks (no 26. decembra) Augusts Vinnigs un Latvijas Pagaidu valdības vadītājs Kārlis Ulmanis. Līgumu noslēdza kritiskajās dienās pirms Rīgas krišanas Padomju Latvijas karaspēka varā, kad Pagaidu valdība meklēja jebkādas iespējas kaujasspējīgas armijas izveidei. Līguma negatīvās sekas bija nekontrolēta vācu algotņu ieplūšana Latvijā, kas 1919. gadā radīja daudzas no Latvijas brīvības cīņu krīzēm. Protestā pret līgumu, sociāldemokrāti 30. decembrī izstājās no Tautas padomes.

Līguma teksts

Rīgā, 1918. g. 29. decembrī

1. Latvijas Pagaidu valdība ir ar mieru pēc lūguma piešķirt pilnas Latvijas pilsoņu tiesības visiem ārzemju karavīriem, kas ne mazāk kā četras nedēļas piedalījušies brīvprātīgo korpusu cīņās par Latvijas atbrīvošanu no lieliniekiem.

2. Latvijas pavalstnieki Baltijas vācieši iegūst tiesības iestāties Vācijas impērijas brīvprātīgo korpusos. Bez tam, nav iebildumu, ka Vācijas virsnieki un apakšvirsnieki tiek izmantoti kā instruktori Baltijas landesvēra rotās kampaņas laikā.

3. Pagaidu valdība garantē Baltijas vāciešiem saskaņā ar 7. decembra līgumu piešķirtās tiesības izveidot landesvēra sastāvā 7 nacionālās rotas un 2 baterijas arī tad, ja šī līguma 2. paragrāfs novestu pie vācbaltu armijas daļu pagaidu izformēšanas. Ja landesvērā palielinās latviešu rotu skaitu, tad proporcionāli palielinās arī vācu rotu skaitu.

4. Lai izpildītu l. paragrāfu, Pagaidu valdība apņemas vismaz reizi nedēļā piesūtīt sarakstus par pienākušajiem un aizgājušajiem brīvprātīgajiem. Uz minēto sarakstu pamata, līguma parakstītājas puses kopīgi izšķirs, kuri Vācijas pavalstnieki saskaņā ar 1. paragrāfu ir ieguvuši pilsoņa tiesības.

Parakstījuši, Augusts Vinnigs, Vācijas sūtnis Latvijā un Igaunijā. K. Ulmanis, Ministru prezidents, Fr. Paeglis. J. Zālītis. ,