Līgums par Landesvēra izveidošanu

Līgums par Landesvēra izveidošanu noslēgts Rīgā 1918. gada 7. decembrī starp Vācijas valdības ģenerālpilnvaroto Augustu Vinnigu un Latvijas Pagaidu valdības pilnvaroto pārstāvi Apsardzības ministru Jāni Zālīti. Ar to oficiāli izveidoja Landesvēru, kura vienības vācbaltieši ar Vācijas okupācijas armijas atbalstu jau bija sākuši organizēt 11. novembrī. Līgumu noslēdza sarežģītajā Latvijas brīvības cīņu sākuma posmā, uzreiz pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas, kad sākās Padomju Krievijas iebrukums un bija pasludināta Padomju Latvijas izveidošana, kurai piederēja daudzu boļševistiski un sociāldemokrātiski noskaņotu iedzīvotāju simpātijas. Pagaidu valdība meklēja visas iespējas izveidot sev uzticamu karaspēku, un saņemt ieroču atbalstu no aizejošās vācu armijas.

Līguma pilnais teksts

Rīgā, 1918. g. 7. decembrī

1. Latvijas valstī ar brīvprātīgas vervēšanas palīdzību nodibinās landesvēru, lai aizsargātu valsti, tās iedzīvotājus un viņu īpašumu.

2. Landesvēram jāsastāv no 18 latviešu rotām (t. sk. 1 triecienrotas), 3 latviešu baterijām, 7 vācu rotām (t. sk. 1 triecienrotas), 2 vācu baterijām, 1 krievu rotas.

3. Latvijas valstī dzīvojošos latviešus, vāciešus un krievus, ieskaitot rotu virsniekus, pēc tautības iedalīs atsevišķās rotās. Pavēļu valoda latviešu rotās ir latviešu, vācu rotās — vācu un krievu rotās — krievu. Rīkojumus taktikas un vispārējos jautājumos atsevišķām vienībām sastāda to nacionālajā valodā. Landesvēra štāba oficiālie raksti Pagaidu valdībai sastādāmi latviešu valodā.

4. Okupācijas vara griezīsies pie Zviedrijas vai citas neitrālas valdības ar lūgumu iecelt landesvēra pavēlnieku. Zviedru (respektīvi, neitrālais) pavēlnieks līdz ar to stājas Latvijas valsts dienestā. Kamēr ieradīsies zviedru (respektīvi, neitrālais) pavēlnieks, amatā paliek līdzšinējais pavēlnieks, sadarbojoties ar Pagaidu valdību un okupācijas varu. Ja divu mēnešu laikā nebūs nozīmēts neitrālais pavēlnieks, okupācijas varai un Pagaidu valdībai jāmeklē cits atrisinājums. Landesvēra pavēlnieka vietnieku ieceļ Pagaidu valdība.

No 2 ģenerālštāba amata vietām landesvēra pavēlnieka štābā pirmo vietu ieņem okupācijas vara, otrā vietā ieceļ latvieti. No landesvēra adjutantiem vienam jābūt latvietim, otram vācietim. No landesvēra pavēlnieka sakaru virsniekiem pie latviešu apgabala komandantiem (izņemot Latgali) norīkojami vācu virsnieki, pie vācu apgabala komandanta — latviešu virsnieks. Nav iebildumu pret 2 līdz 3 vācu sakaru virsnieku pagaidu norīkošanu landesvēra štābā līdz organizatorisko darbu nobeigumam.

5. Landesvēra virsniekus ieceļ landesvēra pavēlnieks saziņā ar savu palīgu. Pagaidu valdība apstiprina tos virsniekus, kas 3 mēnešus apmierinoši pildījuši savus dienesta pienākumus.

Par Vidzemes un Kurzemes apgabala komandantiem ieceļ latviešu virsniekus, par Rīgas apgabala komandantu jāieceļ Baltijas vācu virsnieks. Vidzemes un Kurzemes apgabalu komandantiem piešķir vācu, Rīgas apgabala komandantam — latviešu palīgu. Latgales apgabala štābā darbojas vienīgi latviešu virsnieki. Landesvēra pavēlniekam un apgabalu komandantiem visas svarīgās taktikas un vispārējās nozīmes pavēles jāizdod saziņā ar saviem palīgiem. No Vidzemes, Kurzemes un Rīgas komandantu 2 adjutantiem vienam jābūt latvietim, otram — vācietim.

6. Landesvēra sastāvā ietilpst:

Landesvēra štābā: 1 komandieris, 1 palīgs, 2 ģenerālštāba virsnieki, 2 adjutanti, 4 apgabalu komandantu sakaru virsnieki, 1 intendants ar 2 ierēdņiem, 1 kara tiesas padomnieks, 1 kasieris, 15 rakstveži.

Štāba 4 apgabalu komandantūrās katrā: 1 komandieris, 1 palīgs, 2 adjutanti, 1 intendantūras ierēdnis, 1 kasieris, 8 rakstveži.

Karaspēks: 2 latviešu, 2 vācu, 1 krievu rota ar 250 vīriem katrā (Rīgas garnizons), 16 latviešu, 5 vācu rotas ar 200 vīriem katrā (Kurzemes, Vidzemes un Latgales garnizons), 3 latviešu, 2 vācu baterijas ar 110 vīriem un 70 zirgiem katrā.

Kopā: 26 rotu komandieri, 156 kājnieku vadu komandieri, 5 bateriju komandieri, 15 artilērijas vadu komandieri, 5450 vīru, 520 zirgu kājniekiem, 550 vīru, 350 zirgu artilērijai. Pavisam kopā 6000 vīru, 870 zirgu.

7. Vācu rotām garnizoni atrodas: Rīgā (3 rotas), Jelgavā (1 rota), Liepājā (1 rota), Vecgulbenē (1 rota), Alūksnē (1 rota). Latviešu rotām un baterijām garnizonu atrašanās vietu nosaka landesvēra komandieris saziņā ar savu palīgu un Pagaidu valdību.

8. Okupācijas vara pret vēlāku samaksu nodod Pagaidu valdības rīcībā landesvēra vajadzībām ieročus, formas tērpus un apbruņojumu. Apmaksas kārtība jānosaka īpašā līgumā. Landesvēra štābam pastāvīgi jāinformē Pagaidu valdība par vācu piegādes norisi. Pēc tam kad minētās vienības būs sakomplektētas, paredzēts Kara ministrijā nodibināt galveno noliktavu.

Landesvēra pavēlniekam piešķirtas tiesības paredzētā budžeta robežās rīkoties ar okupācijas varas landesvēra vajadzībām aizdotajiem naudas līdzekļiem. Ārkārtējiem izdevumiem nepieciešama okupācijas varas un Pagaidu valdības atļauja.

9. Formas tērpu detaļas nosaka landesvēra pavēlnieks saziņā ar savu vietnieku un Pagaidu valdību.

10. Pagaidu valdība apgādā virsniekus un kareivjus ar bezmaksas pārtiku un dzīvokļiem. Sagaidāms, ka vistuvākajā laikā Pagaidu valdība pabeigs pārtikas sagādes organizācijas darbus. Līdz tam laikam landesvēru apgādās ar vācu armijas pārtikas krājumiem. Pagaidu valdībai izsniegtie produkti pilnā apjomā jāatdod okupācijas varai.

11. Atalgojums.

Pamatalga: 6 markas dienā

Piemaksas: Kareivjiem, kas jau 1 gadu nokalpojuši kādā ar mijā (kareivji, kas līdz šim saņēma piemaksu, vēl nenokalpojuši 1 gadu, arī turpmāk to saņem) 5 markas dienā

Grupu komandieriem 7 markas dienā

Kasieriem 10 markas dienā

Vadu komandieriem un intendantūras ierēdņiem iecirkņa štābā 12 markas dienā

Rotu komandieriem, bateriju komandieriem, adjutantiem, iecirkņu komandantu sakaru virsniekiem, landesvēra štāba intendantam, kara tiesas padomniekam 20 markas dienā

Ģenerālštāba 2. virsniekam un apgabalu komandantu palīgiem 22 markas dienā

Ģenerālštāba 1. virsniekam (priekšniekam) un apgabala komandantam 30 markas dienā

Pavēlnieka palīgam 35 markas dienā

Pavēlniekam 40 markas dienā

Alga izmaksājama uz priekšu, ik pa 10 dienām.

Landesvēram no armijas virspavēlniecības piekomandēto virsnieku atalgojums nosakāms īpaši.

12. Katram, kas atrodas landesvēra dienestā, jāparaksta saistības, kas viņam uzliek par pienākumu palikt dienestā līdz 1919. g. 1. jūnijam.

Ja būs pārmaiņas politiskajā stāvoklī, landesvēra sastāvu var samazināt. Landesvēra personālais sastāvs, kas tādā gadījumā būtu jāatlaiž pirms saistību termiņa beigām, saņem viena mēneša atalgojumu. Atbrīvošanas gadījumos jāievēro proporcionalitāte visām trim tautībām.

Kompetentas instances var jebkurā laikā atbrīvot virsniekus un kareivjus. Pie atbrīvošanas viņiem jāizmaksā atalgojums 1 mēneša algas apmērā, izņemot gadījumu, kad atbrīvojamam piespriests tiesas sods par parakstīto saistību neievērošanu.

Virsnieki un kareivji, kas atstāj landesvēru ievainojuma dēļ, saņem atalgojumu 3 mēnešu algas apmērā. Nāves gadījumā piederīgiem tāpat izmaksā 3 mēnešu algas summu, bet ne mazāk par 2000 markām.

Latvijas Pagaidu valdības pārstāvis, Apsardzības ministrs Zālītis

Ģenerālpilnvarotā pārstāvis