Līdakveidīgās
Līdakveidīgās (Esociformes) ir īsto kaulzivju (Teleostei) kārta, kas pieder lašu apakškohortai (Protacanthopterygii). Šajā kārtā ir 11 sugas, kas iedalītas 2 dzimtās. Līdakveidīgo zivju kārta ir tuvu radniecīga lašveidīgajām (Salmoniformes) zivīm. Vecākās sistemātikās līdakveidīgās zivis tika iedalītas lašveidīgo zivju kārtā.
Līdakveidīgās Esociformes (Ž. Kivjē, 1816) | |
---|---|
Līdaka (Esox lucius) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Megaklase | Kaulzivis (Osteichthyes) |
Virsklase | Starspurzivis (Actinopterygii) |
Klase | Starspures (Actinopteri) |
Apakšklase | Modernās kaulzivis (Neopterygii) |
Infraklase | Īstās kaulzivis (Teleostei) |
Kohorta | Progresīvo kaulzivju kohorta (Euteleosteomorpha) |
Apakškohorta | Lašu apakškohorta (Protacanthopterygii) |
Kārta | Līdakveidīgās (Esociformes) |
Iedalījums | |
| |
Līdakveidīgās Vikikrātuvē |
Senākās līdakveidīgās zivis parādījās apmēram krīta perioda vidū. Mūsdienu līdakveidīgās zivis mājo Ziemeļamerikā un Eirāzijā. Latvijā sastopama viena līdakveidīgo zivju suga — līdaka (Esox lucius).[1]
Izskats un īpašības
labot šo sadaļuLīdakveidīgās zivis ir plēsīgas, kuras medī no slēpņa, pacietīgi gaidot garām peldošu upuri. Līdakas ir daudz lielākas nekā dūņugrunduļi, kuri parasti ir mazāki par 20 cm. Vislielākā no dūņugrunduļu dzimtas ir Aļaskas dallija (Dallia pectoralis), kas sasniedz 33 cm garumu.[2][3] Garākā līdakveidīgo zivju suga ir maskinonga (Esox masquinongy), kuras ķermeņa garums var sasniegt 183 cm garumu, bet svars 31,8 kg.[4] Toties smagākā ir līdaka (Esox lucius), kuras ķermeņa garums sasniedz 150 cm, bet svars 35 kg.[5]
Sistemātika
labot šo sadaļu- Līdakveidīgo zivju kārta (Esociformes)
- Dūņugrunduļu dzimta (Umbridae)
- ģints: Dallijas (Dallia)
- ģints: Dūņugrunduļi (Umbra)
- ģints: Olimpikas dūņugrunduļi (Novumbra)
- Līdaku dzimta (Esocidae)
- ģints: Līdakas (Esox)
- Dūņugrunduļu dzimta (Umbridae)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Līdaku dzimta (Esocidae)
- ↑ Dallia pectoralis (Bean 1880)
- ↑ Umbridae
- ↑ «Esox masquinongy Mitchill, 1824». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 8. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 5. maijā.
- ↑ Esox lucius Linnaeus, 1758