Līdakveidīgās

Līdakveidīgās (Esociformes) ir īsto kaulzivju (Teleostei) kārta, kas pieder lašu apakškohortai (Protacanthopterygii). Šajā kārtā ir 11 sugas, kas iedalītas 2 dzimtās. Līdakveidīgo zivju kārta ir tuvu radniecīga lašveidīgajām (Salmoniformes) zivīm. Vecākās sistemātikās līdakveidīgās zivis tika iedalītas lašveidīgo zivju kārtā.

Līdakveidīgās Esociformes (Ž. Kivjē, 1816)
Līdaka (Esox lucius)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Megaklase	Kaulzivis (Osteichthyes)
Virsklase	Starspurzivis (Actinopterygii)
Klase	Starspures (Actinopteri)
Apakšklase	Modernās kaulzivis (Neopterygii)
Infraklase	Īstās kaulzivis (Teleostei)
Kohorta	Progresīvo kaulzivju kohorta (Euteleosteomorpha)
Apakškohorta	Lašu apakškohorta (Protacanthopterygii)
Kārta	Līdakveidīgās (Esociformes)
Iedalījums
Dūņugrunduļu dzimta (Umbridae) Līdaku dzimta (Esocidae)
Līdakveidīgās Vikikrātuvē

Senākās līdakveidīgās zivis parādījās apmēram krīta perioda vidū. Mūsdienu līdakveidīgās zivis mājo Ziemeļamerikā un Eirāzijā. Latvijā sastopama viena līdakveidīgo zivju suga — līdaka (Esox lucius).

Izskats un īpašības

Līdakveidīgās zivis ir plēsīgas, kuras medī no slēpņa, pacietīgi gaidot garām peldošu upuri. Līdakas ir daudz lielākas nekā dūņugrunduļi, kuri parasti ir mazāki par 20 cm. Vislielākā no dūņugrunduļu dzimtas ir Aļaskas dallija (Dallia pectoralis), kas sasniedz 33 cm garumu. Garākā līdakveidīgo zivju suga ir maskinonga (Esox masquinongy), kuras ķermeņa garums var sasniegt 183 cm garumu, bet svars 31,8 kg. Toties smagākā ir līdaka (Esox lucius), kuras ķermeņa garums sasniedz 150 cm, bet svars 35 kg.

Sistemātika

• Līdakveidīgo zivju kārta (Esociformes)
  • Dūņugrunduļu dzimta (Umbridae)
    • ģints: Dallijas (Dallia)
    • ģints: Dūņugrunduļi (Umbra)
    • ģints: Olimpikas dūņugrunduļi (Novumbra)
  • Līdaku dzimta (Esocidae)
    • ģints: Līdakas (Esox)