Lībiešu krasts

Lībiešu krasts (lībiešu: Līvõd rānda) ir no 1991. gada līdz 2003. gadam Ziemeļkurzemē (piekrastes teritorija no Ovīšiem Baltijas jūras krastā līdz Ģipkai Rīgas līča pusē) pastāvējusi Valsts īpaši aizsargājamā lībiešu kultūrvēsturiskā teritorija un lībiešu kultūras atjaunošanas programma. Līdz tam šo teritoriju tās atšķirīgā etniskā sastāva dēļ dēvēja par "lībiešu jūrmalu".

Ideja par Lībiešu krasta izveidi radās 1990. gadu sākumā, kad Ventspils rajona un Talsu rajona pašvaldība un Lībiešu kultūras savienības (šobrīd — Līvu Savienība) pārstāvji kopīgi izstrādāja nolikumu, pēc kura tika iecelta Lībiešu krasta administrācija, kas atbild par lībiešiem kopumā šajā teritorijā un nodarbojas ar līdzekļu sadali gan kultūras vajadzībām, grāmatu izdošanai, gan ražošanas vajadzībām, gan transporta vajadzībām.^[1] Oficiāli Lībiešu krastu atklāja 1991. gada 4. februārī ar LPSR Ministru padomes lēmumu pēdējā lībiešu apdzīvotajā teritorijā Ziemeļkurzemes piekrastē (aptuveni 50 km garumā gar Irbes jūras šaurumu), lai aizsargātu lībiešu tautības, dabas un kultūras mantojumu un tradicionālo dzīves veidu, kā arī izveidotu bāzi un radītu nepieciešamos apstākļus lībiešu tautības saglabāšanai, pastāvēšanai un attīstībai. Šo ciemu teritorijas pārzināja Kolkas, Dundagas un Tārgales pagastu pašvaldības, bet kultūras norises tika iekļautas valsts programmā.

Programmas īstenošana

Tā kā šajos ciemos lībieši praktiski vairs nedzīvoja,^[2] Lībiešu krasta programmā pamatvērība tika veltīta lībiešu vēstures, etnogrāfijas, kultūrvēstures un citu nozaru pētniecībai. Tika izdots mēnešraksts “Līvli” un "Lībiešu gadagrāmatas”. Interesentiem Rīgā, Ventspilī un Kolkā tika mācīta lībiešu valoda (to var mācīties arī Latvijas Universitātes moderno valodu fakultātē). “Lībiešu krasts” ar stipendijām atbalstīja lībiešu jauniešus, kas mācās augstskolās, katru gadu vasarās Mazirbē notika lībiešu jauniešu nometne.

Programmas darbības apturēšana

2003. gada augustā revīzija atklāja Lībiešu krastam dotās valsts naudas nelietderīgu izmantošanu, īstenojot programmu Lībiešu krasts - divas trešdaļas no valsts budžeta piešķirto līdzekļu tērētas algās 13 štata vietām.^[3] 2003. gada otrajā pusē sākās “Lībiešu krasta” reorganizācija, apturot programmas darbību.

Atsauces un paskaidrojumi

↑ Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993. gada 17. marta sēdes stenogramma.
↑ 2000. gadā jūrā gāja vairs tikai 4 lībiešu zvejnieki, bet lielākā daļa šīs tautas piederīgo dzīvoja pilsētās, prom no šīs piekrastes. Virtuālais muzejs^{[novecojusi saite]}
↑ Dita Arāja, Ilze Grīnuma. Lībiešu krasts atklāj izšķērdību. // Diena. 5. augusts (2003.)

Literatūra

Mednis J. Zaļš Balts Zils + CD. - Kolkasrags, 2006.

Ārējās saites

Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993. gada 17. marta sēdes stenogramma.

[2] 2000. gadā jūrā gāja vairs tikai 4 lībiešu zvejnieki, bet lielākā daļa šīs tautas piederīgo dzīvoja pilsētās, prom no šīs piekrastes. Virtuālais muzejs^{[novecojusi saite]}

[3] Dita Arāja, Ilze Grīnuma. Lībiešu krasts atklāj izšķērdību. // Diena. 5. augusts (2003.)

[1]

[2]

[3]