Lēdurga (novads)

Lēdurgas novads vai, Indriķa hronikā, Lēdurgas draudze (latīņu: Lethegore) bija senās Gaujas līvu zemes novads pie Metsepoles zemes robežas (tagadējais Lēdurgas pagasts). Gaujas līvu zemju dalīšanas sakarā Lēdurgas novads nav pieminēts kā patstāvīga vienība, tādēļ domājams, ka tas atradās Livonijas bīskapam Albertam izlozētajā Turaidas zemes daļā.

Lēdurga kā viena no Gaujas līvu zemēm (1185-1230).

Indriķa hronikas tekstā pirmo reizi minēts sakarā ar 1211. gada pavasara notikumiem, kad ridalieši un sāmsalieši izpostīja bīskapam Albertam pakļautās līvu zemes, tai skaitā Lēdurgu. Arī 1223. gada pavasarī sakalieši un ugauņi kopā ar krieviem pēc līvu zemju izlaupīšanas sapulcējās Lēdurgā un devās atpakaļ uz ziemeļiem. Viņus kaujā pie Ureles pilskalna sakāva Tālavas karavadonis Ramēķis un nogalināja Vīlandes krievu garnizona pavēlnieku Varemāru.

Nosaukuma cilme

Augusts Bīlenšteins jau 1892. gadā izteicis domu, ka Lēdurgas vietvārds cēlies no līvu vārdiem lēd ("lapa") un urga ("neliels strauts" vai "zemiene ar tekošu ūdeni"), no darbības vārda urg- ("plūst", "tecēt").

Teritorija

Lēdurga atradās starp Metsepoli, Idumeju un Turaidu, tai cauri vijās tirdzniecības ceļš, kas savienojis Turaidas un Metsepoles lībiešu novadus. Te atrasti arī naudas depozīti (Mugurevičs, 1965). Tenisons izteicis domu, ka Lēdurgas novads stiepies līdz pat Aģes upes ietekai jūrā (Tõnisson, 1974), tādējādi arī mūsdienu Saulkrastu novads būtu piederējis Lēdurgai. Tomēr tas tiek apšaubīts, jo Lēdurgas draudzei viduslaiku kartēs nebija pieejas pie jūras .