Lāčsūnas jeb dzegužlini (Polytrichum) ir zaļsūnu apakšklases dzegužlinu dzimtas (Polytrichaceae) ģints, kas agrāk bija iekļauta samtīšu dzimtā (Bryaceae). Ģints latīniskais nosaukums veidots no diviem vārdiem polys — "daudz", un thrix — "mati", sakarā ar sporofītu pārklājumu ar sīkām matveidīgām šķiedrām.

Lāčsūnas
Kūdrāja dzegužlins (Polytrichum strictum)
Kūdrāja dzegužlins (Polytrichum strictum)
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsLapu sūnas (Bryophyta s.s.)
KlasePolytrichopsida
KārtaPolytrichales
DzimtaDzegužlinu dzimta (Polytrichaceae)
ĢintsLāčsūnas (Polytrichum)
Lāčsūnas Vikikrātuvē

Lāčsūnas aug purvainās pļavās un mežos ar palielinātu mitruma daudzumu. Visbiežāk izplatītākā ir parastā lāčsūna.

Parastās lāčsūnas stumbrs sasniedz līdz 30 cm garumu, tas ir brūnganzaļš, klāts ar šauŗam, smailām lapām. Stumbra apakšdaļā redzami smalki pavedienveida izaugumi — rizoīdi. Ar rizoīdu palīdzību, lāčsūnas uzsūc no augsnes ūdeni un minerālvielas. Lāčsūnu stumbrs jau ir anatomiski diferencēts. Stumbra vidū atrodas koncentrisks vadaudu kūlītis, kura centrā atrodas nedzīvas šūnas, kas vada ūdeni un funkcionāli atbilst augstāk organizēto augu traheīdam. Ap nedzīvajām šūnām atrodas dzīvas šūnas, kas vada plastiskās vielas un funkcionāli atbilsts sietstobriem.[1]

Lapu virspusi sedz asimilatori, jeb ar hlorofilu bagāti plātņveida izaugumi, kas sastāv no vienas šūnu rindas un stipri palielina lapas asimilācijas virsmu.

  1. «Lāčsūnas 2». 02.10.2021. Skatīts: 02.10.2021.

Ārējās saites

labot šo sadaļu