Kultivāciju teorija

Kultivāciju teorija ir sociāla teorija, kas pēta televīzijas ilglaicīgo ietekmi. "Pirmais kultivācijas teorijas ierosinājums saka par to, ka ja lielāku laiku cilvēks pavada „dzīvojot” televīzijas pasaulē, jo vairāk iespējas, ka cilvēks ticēs sociālajai īstenībai, kas pāradīta televīzijā." Šo teoriju pamatoja un pētīja Džordžs Gerbners komunikāciju zinātņu profesors. Kultivāciju teorija parādījās no cita lielāka projekta, kura nosaukums bija „Kulturālie indikatori”. Kultivācijā atstāj cilvēkus ar nepareizo priekšstatu par to, kas ir īstenība.

Kultivācijas teoriju apskatīja un attīstīja Džordžs Gerbners un Lerijs Gross Pensilvānijas Universitātē. Kultivāciju teorija parādījās no dažādiem lieliem projektiem. „Kulturālo indikatoru” projekts apskata „kultivētas” televīzijas efektu uz skatītajiem. Pētnieki bija ļoti satraukti ar efektu kuru atstāj uz publiku, skatītajiem un viņas uzvedību televīzijas programmas un īpaši programmas, kurās ir vardarbība. Gebners uzskatīja, ka kultivisms notiek tikai tad, ja skatītājs ilglaicīgi skatās televīziju programmas.

Gerbners arī uzskatīja, ka ļoti lielu ietekmi uz cilvēkiem atstāj īpaša veida programmas, tie atstāj lielu nospiedumu uz cilvēkā dzīvi, uzskatiem un to, kā cilvēks saprot apkārtējo pasauli. Bērnam no maza vecuma skatoties ļoti daudz televīziju ar vardarbības elementiem vai ar pasaules etnisko skatījumu, tad bērnam izaugot viņa uztverta pasaule atspoguļos šos uzskatus. Gebners stāstīja par televīziju kā par plašsaziņas līdzekli. Viņš uzskatīja, ka daudz televīzijas programmu ar vardarbības elementiem provocē cilvēkā negatīvo reakciju, cilvēkā bailes pret apkārtējo pasauli. Gebners salīdzināja televīzijas spēku ar reliģijas spēku.

Skatīt arī

• Plašsaziņas līdzekļi

Ārējās saites

• Džordža Gebnera arhīva "Kulturālo indikatoru" projekta sadaļa Arhivēts 2013. gada 3. novembrī, Wayback Machine vietnē. (angliski)