Kuldīgas ķieģeļu tilts

Kuldīgas ķieģeļu tilts pār Ventas upi ir viens no Kuldīgas simboliem. Tilts ir autoceļu P108 un P120 (Stendes ielas) turpinājums pilsētā un ir izvietots ap 200 m lejpus Ventas rumbas. Kopš 1998. gada tas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Tilts ir trešais garākais ķieģeļu tilts Eiropā un otrs vecākais ķieģeļu velvju tilts Latvijā. Tas būvēts no 1873. līdz 1874. gadam un izmaksāja 120 000 rubļu.

Kuldīgas ķieģeļu tilts
Oficiālais nosaukums	Kuldīgas velvju tilts
Transporta veids	Autotransports
Šķērso	Venta
Atrašanās vieta	Kuldīga, Latvija
Arhitekts	Oto Dīce
Posmu skaits	7 velves
Garums	164 m
Platums	7,92 m
Tilts atklāts	1874. gads
Izmaksas	120 000 rublis
Kuldīgas ķieģeļu tilts Vikikrātuvē

Tilta restaurācija 2008. gadā

Ķieģeļu tilts pār Ventu kalpo kopš 1874. gada un to projektējis Oto Dīce. Tas ir būvēts pēc 19. gadsimta ceļu standartiem. 164 m garais septiņu laidumu ķieģeļu mūra loka tilts uz laukakmeņu balstiem bija ne tikai lielākais un greznākais Latvijas teritorijā, bet arī viens no modernākajiem Eiropā. Tiltu apgaismoja laternas 6 dekoratīvos čuguna lējuma laternu stabos ar zivtiņu formā atlietām pamatnēm. Par sasniegumiem tiltu būvē tolaik nepārprotami liecināja tilta platums, kas bija pietiekams, lai pa to vienlaicīgi varētu virzīties divas viena otrai pretī braucošas karietes.

Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā divus tilta laidumus labajā krastā iznīcināja. 1926. gadā tie tika atjaunoti dzelzsbetonā.

1958. gadā tilta akmens bruģis tika pārklāts ar asfaltu.

Jau 20. gadsimta 90. gadu beigās Kuldīgas velvju tiltam pār Ventu bija nepieciešama apjomīga restaurācija. 2007. gada augustā pēc Kuldīgas pilsētas Domes pasūtījuma tika uzsākti restaurācijas darbi. Pēc saskaņotā projekta tika veikta tilta nestspējas nostiprinošo būvkonstrukciju un inženierkomunikāciju rekonstrukcija, kā arī daļēji atjaunota tilta ārējā apdare. 2008. gada 28. augustā pēc vairāk nekā gadu ilgas restaurācijas tilts tika oficiāli atklāts.