Kuanahs Pārkers

Kuanahs Pārkers (komanču: Kwana, lit.'smarža, aromāts'; dzimis ap 1845. gadu, miris 1911. gada 23. februāris) bija komanču cilts Kvahadi (komanču: Kwaarʉ Nʉʉ/Kwahare — 'antilopju ēdāji) atzara virsaitis un karavadonis. Viņš, iespējams, dzimis Nokoni (komanču: Nokoni Nʉʉ — 'tie, kas pagriežas') komanču atzarā un uzauga starp Kvahadi, Kvahadi komanču virsaiša Petas Nokona un Sintijas Annas Pārkeres, angloamerikānietes, kura tika nolaupīta astoņu gadu vecumā un asimilēta Nokonu ciltī, ģimenē. Pēc vairāku Kaiovas virsaišu aizturēšanas 1871. gadā Kuanahs Pārkers kļuva par dominējošu figūru Sarkanās upes karā, piedaloties vairākās sadursmēs ar ASV Armiju pulkveža Ranalda Makenzija vadībā. Kad eiropiešu ieceļotāju medītie Amerikas bizoni, komanču primārais pārtikas avots, gandrīz izzuda, Kuanahs Pārkers galu galā padevās ASV varasiestādēm un mierīgi aizveda Kvahadi indiāņus uz indiāņu rezervātu Fortsillā, Oklahomā.

Kuanahs Pārkers Quanah Parker
Pārkers ap 1890. gadu
Komanču tautas galvenais virsaitis
Amatā 1890 — 1911
Priekštecis	amats dibināts
Pēctecis	amats likvidēts
Dzimšanas dati	ap 1845. gadu Vičitas kalni, Komančērija, Oklahoma, ASV
Miršanas dati	1911. gada 23. februāris Quanah Parker Star House, Oklahoma, ASV
Tēvs	Pets Nokona
Māte	Sintija Anna Pārkere
Dzīvesbiedrs(-e)	7 sievas
Profesija	Komanču virsaitis, karavīrs
Reliģija	Amerikas indiāņu baznīca

Biogrāfija

Kuanahs Pārkers bija kareivīgo komanču virsaiša Peta Nokona dēls un viņa māte bija Teksasas kolonista meita Sintija Annas Pārkere, kura tika indiāņu sagūstīta 1836. gada 19. maijā 9 gadu vecumā. Viņa tika uzņemta komanču ciltī un laimīgi dzīvoja starp indiāņiem līdz viņu atkal atrada Teksasas reindžeri. Sintija Anna Pārkere tika atgriezta mājās pie tēva, kur 1870. gadā nomira no salauztas sirds, nespējas vairāk dzīvot civilizācijas apstākļos.

Pēc tēva nāves 1863. gadā Pārkers kļuva par komanču galveno virsaiti. Viņš sapulcina savu indiāņu militāro vienību reidiem pret amerikāņu kolonistiem no labāko indiāņu karavīru vidus. Viņi atteicās pieņemt Medisinlodžas līguma nosacījumus 1867. gadā. Nākamie septiņi gadi pagāja atklātā militārā pretestībā, pastāvīgi uzbrūkot balto amerikāņu apmetnēm. 1874. gadā vairāk nekā 700 komanču karotāju vadībā viņš uzbruka bizonu medniekiem pie Edoubvolsas, Teksasā. Pulkveža Ranalda Makenzija karaspēks pēc divu gadu vajāšanas piespieda Pārkeru un viņa indiāņus padoties. 1875. gada 2. jūnijā Kuanahs Pārkers vadīja 400 komanču ierašanos Fort Sill armijas kontrolpunktā.

Apmetoties savā fermā Indiāņu teritorijā, viņš darīja visu, lai atvieglotu savas tautas stāvokli, kas bija izvēlējusies baltā cilvēka ceļu, cenšoties ievērot cilšu tradīcijas it visā, tostarp poligāmijā. Kopā ar Džeronimo un citiem slaveniem indiāņu virsaišiem viņš piedalījās prezidenta Teodora Rūzvelta inaugurācijas parādē. Kuanahs Pārkers bija viens no agrākajiem zināmajiem Amerikas pamatiedzīvotāju baznīcas sekotājiem.

Kuanahs Pārkers nomira 1911. gada 23. februārī 64 gadu vecumā un tika apglabāts blakus savai mātei Oklahomā, Fort Sillā Fort Sill Post Cemetery kapsētā.

Biogrāfs Bills Nīlijs rakstīja:

"Kuanahs ne tikai vienas dzīves laikā no akmens laikmeta karavīra kļuva par valstsvīru industriālās revolūcijas laikmetā, bet arī nekad nezaudēja kaujā baltajam cilvēkam un arī pieņēma izaicinājumu un atbildību par visas komanču cilts vadīšanu grūtajā ceļā uz viņu jauno eksistenci."

Ārējās saites

• Photographs of Quanah Parker, 1890–1900, Portal to Texas History, University of North Texas
• "Comanche Nation", Official Website
• IMDb profils (angliski)
• "Quanah Parker", Texas Handbook Online
• Quanah Parker and Peyote
• Quanah Parker – Biography of the Famous Warrior
• Map of Comancheria