Kristiāns Heigenss

Šis raksts ir par astronomu. Par Titāna zondi skatīt rakstu Huygens.

Kristiāns Heigenss (nīderlandiešu: Christiaan Huygens, dzimis 1629. gada 14. aprīlī, miris 1695. gada 8. jūlijā) bija ievērojams Nīderlandes fiziķis, mehāniķis, matemātiķis un astronoms.

Kristiāns Heigenss Christiaan Huygens Kristiāns Heigenss Personīgā informācija Dzimis 1629. gada 14. aprīlī Hāga, Nīderlandes Republika Miris 1695. gada 8. jūlijā (66 gadi) Hāga, Nīderlandes Republika Pilsonība Nīderlandes Bērni nebija

Zinātniskā darbība Zinātne fizika astronomija mehānika matemātika Darba vietas Francijas Zinātņu akadēmija Alma mater Leidenes universitāte Bredas universitāte Pasniedzēji Renē Dekarts Džons Pells Sasniegumi, atklājumi atklāja Saturna gredzenus Saturna pavadoni Titānu Heigensa princips izvirzīja gaismas viļņu teoriju patentējis svārsta un kabatas pulksteņus

Biogrāfija

Dzimis 1629. gada 14. aprīlī, Hāgā ietekmīgā diplomāta ģimenē. 1647. gadā mācījās matemātiku un jurisprudenci Leidenes universitātē. Izglītību turpināja Bredas universitātē, kuru tolaik sauca par Orānijas prinča koledžu. 1650. gadā atgriezās mājās nenokārtojis akadēmiskos eksāmenus ne Leidenē ne Bredā. Pēc studijām pievērsās zinātniskiem pētījumiem un dzīvoja iztiekot no personīgajiem iekrājumiem.

1651. gadā publicēja savu pirmo zinātnisko darbu - "Teorēmas par hiperbolas, elipses un riņķa kvadratūrām". 1655. gadā vairākus mēnešus pavadīja Parīzē, kur tikās ar vairākiem pazīstamiem zinātniekiem, kā arī ieinteresējās par varbūtību teoriju. 1660. gadā vēlreiz viesojās Parīzē, kur tikās ar Blēzu Paskālu.

1666. gadā kļuva par vienu no jaundibinātās Francijas Zinātņu akadēmijas locekļiem. No 1666. līdz 1681. gadam dzīvoja un strādāja Parīzē. 1681. gadā slimības dēļ atgriezās Nīderlandē, bet vēlāk atgriezties Francijā neļāva reakcionāro noskaņu pastiprināšanās, jo sevišķi Nantes edikts. 1689. gadā ceļoja uz Londonu, kur tikās ar Īzaku Ņūtonu - angļu zinātnieku, kurš bija izvirzījis alternatīvu teoriju Heigensa gaismas viļņu teorijai - korpuskulāro teoriju. Piecus pēdējos dzīves gadus Heigenss nopietni slimoja, un mira Hāgā 1695. gada 8. jūlijā, 66 gadu vecumā.

Heigensa vārds

Heigensa vārdā nosaukts ESA nolaižamais aparāts Huygens Saturna pavadoņa Titāna izpētei kā daļa no starpplanētu zondes Cassini-Huygens.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kristiāns Heigenss.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Astronomu biogrāfiskās enciklopēdijas raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• Biogrāfija (angliski)
• Biogrāfija un zinātniskā darbība (krieviski)