Krievupe
- Šis raksts ir par Lielās Juglas pieteku. Par citām jēdziena Krievupe nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Krievupe[1] jeb vēsturiski Doņupe (vācu: Ruschen beke) ir Lielās Juglas labā pieteka Siguldas un Ropažu novados. Sākas purvainā apvidū pie Allažiem Mazo Kangaru ziemeļaustrumu galā. Augštece ar grāvju sistēmu savienota ar Egļupi. Lielākoties tek pa Ropažu līdzenumu. Gandrīz visā upes baseinā priežu sili. Krasti pārsvarā zemi, purvaini. Piekļaujas vairāki lieli purvu masīvi: augštecē Buļļu purvs un Laugas purvs, vidustecē šķērso Ķēniņu purvu.[2] Pie ietekas Lielajā Juglā vairāki dīķi: Upesciema dīķi, Alberta dīķi, Kalna Spuļļu dīķi, Ūdensrožu dīķis. Lielākā pieteka: Mude. Lielākās apdzīvotās vietas krastos: Garkalne, Makstenieki.
| Krievupe | |
|---|---|
 | |
  izteka ieteka | |
| Izteka | pie Allažmuižas 57°02′47″N 24°46′30″E / 57.04639°N 24.77500°E |
| Ieteka | Lielā Jugla 56°58′54″N 24°21′20″E / 56.98167°N 24.35556°EKoordinātas: 56°58′54″N 24°21′20″E / 56.98167°N 24.35556°E |
| Caurteces valstis |  Latvija
|
| Garums | 48 km |
| Kritums | 70 m |
| Gada notece | 0,045 km³ |
| Baseina platība | 109,8 km² |
| Galvenās pietekas | Mude |
 Krievupe Vikikrātuvē
| |
Vēsture
labot šo sadaļuUpes nosaukums viduslaikos bijis Ruschen beke, par ko liecina dokumenti jau no 1380. gada.[3] Nosaukuma etimoloģiju biežāk skaidro divējādi:
- Viduslejasvācu valodā (12.—17.gs.) vārda "beke" vai "beck" nozīme ir "strauts", ar ko apzīmēja mazām ūdensteces, savukārt vārds "rusche"[4] tika attiecināts uz mitrāju zālāju augu veidu no Doņu dzimtas (latīņu: Juncaceae), Doņu ģints (latīņu: Juncus). Attiecīgi, Ruschen beke tiešais tulkojums latviešu valodā būtu "Doņu upe" jeb "Doņupe". Lejasvācu valoda bija Hanzas savienības (13.—17.gs.) lingua franca, ko lietoja daudzi vācbaltieši.
- Ar agrajos viduslaikos līdztekus upei caur Alūksnei ejošo tirdzniecības ceļu "uz krieviem",[5] tomēr šo versiju uzskata par mazāk ticamu, jo viduslejasvācu valodā ar krievu izcelsmi bija saistāms vārds "russsch", nevis "rusch"[6], un šī upe ir salīdzinoši īsa, tādēļ līdztekus tirdzniecības ceļam varēja atrasties vien neliela posma ietvaros.
Minēto nosaukumu upe saglabājusi vismaz līdz 18. gadsimta sākumam, jo vēl 1705. gada Ducatuum Livoniae et Curlandiae Nova Tabula kartē, kā arī aptuveni 1720. gada Ducatuum Livoniae et Curlandiae cum vicinis Insulis Nova Exhibitio Geographica kartē, upe bija atzīmēta kā Ruschebek.[7]
1791. gada Der Rigische Kreis kartē, upe dažādos tās posmos redzama jau ar 2 nosaukumiem — gan Rusche Bach, gan Krewe Uppe/Kreew Uppe. Kartē ir redzama upes sākotnējā gultne, kas mūsdienās ir mainīta.[8]
19. gadsimta pirmās puses kartēs biežāk sastopams jau mūsdienās labāk pazīstamais nosaukums Krievupe, piemēram, 1826.—1840. gada Speciālajā Krievijas impērijas rietumu daļas kartē, upe atzīmēta tikai ar nosaukumu Кревуппе. Šajā laikā Krievijas Impērijas armijas kareivji veica upes gultnes pārrakšanu pasta ceļam no Rīgas līdz Englārtei, tā būvniecību pabeidzot 1845. gadā. Lai nevajadzētu būvēt 2 tiltus pāri upes līkumam, upes iztaisnošanai Krievijas Impērijas armijas kareivji izraka kanālu, mainot upes sākotnējo gultni. Tagad upe tek pa jauno gultni mūsdienu Garkalnes pagastā.[9]
19. gadsimta beigās ir veikts funkcionāls civilo un militāro karšu uzlabojums, un visus vecos vietvārdus, kas bija vācu, zviedru, krievu un citas izcelsmes, ieskaitot hidronīmus, kartēs atzīmēja tā, kā tos dēvēja vietējie iedzīvotāji, kas šo upi latviski sauca par "Krievupi". Ar šo nosaukumu upe kartēs saglabājusies līdz mūsdienām.
Attēlu galerija
labot šo sadaļuKrievupe kā Garkalnes un Ropažu novadu robežupe
labot šo sadaļu.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Informācija par objektu: Krievupe». LĢIA vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra. Skatīts: 2018. gada 24. janvārī.
- ↑ Latvijas daba. Rīga : Preses nams.
- ↑ «R. L. B. Zinību Komisijas vasaras sapulces 18. un 19. jūnijā, 1913. g.». Latviešu Avīzes, Nr.168. 30.06.1913. Skatīts: 13.10.2024.
- ↑ «Dictionary for Mecklenburg-Western Pomerania». Competence Center for Low German Didactics, University of Greifswald. Skatīts: 13.10.2024.
- ↑ Upes.lv. Jugla
- ↑ Peter Hansen. «Die niederdeutsche Literatur Wörterbuch (dwn)». Skatīts: 13.10.2024.
- ↑ Attēls:Ducatuum Livoniae et Curlandiae Nova Tabula, 1705.jpg
- ↑ Ludwig August von Mellin. «Der Rigische Kreis», 1791. Skatīts: 14.10.2024.
- ↑ «Garkalne laiku lokos». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 9. oktobrī. Skatīts: 2017. gada 27. jūlijā.
 | Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |