Krievu—austriešu—turku karš (1787—1792)

Krievu—austriešu—turku kara (1787—1792) pamatā bija Osmaņu impērijas mēģinājums atgūt iepriekšējā krievu—turku karā (1768—1774) Krievijas Impērijai pazaudētās teritorijas.

Krievu—turku karš (1787—1792)
Daļa no Krievu—turku kari
Datums1787. gada 12. augusts1792. gada 9. janvāris
Vieta
Iznākums Austrijas un Krievijas uzvara
Teritoriālās
izmaiņas
Jasu miera līgums
Karotāji
Habsburgu impērija
Krievijas Impērija
Karogs: Osmaņu impērija Osmaņu impērija
Komandieri un līderi

Jozefs II
Ernests Gideons fon Laudons

Grigorijs Potjomkins
Aleksandrs Suvorovs
Nikolajs Repņins
Fjodors Ušakovs
Marko Voinovičs
Hozē de Ribass
Pjotrs Rumjancevs
Jusufs pašā
Eski Hasans

Kara priekšvēsture

labot šo sadaļu

1786. gadā Krievijas Impērijas ķeizariene Katrīna II ar Svētās Romas impērijas ķeizara Jozefa II palīdzību iekaroja Krimu. Konstantinopolē asu reakciju bija izraisījuši iepriekšējā kara rezultātā noslēgtā Kučuk-Kainardžas līguma nosacījumi. Osmaņu negatīvo attieksmi pastiprināja arī Lielbritānijas un Francijas vēstnieku pilnīgais atbalsts pretējai pusei.

1788. gadā sultāns pieteica karu Krievijai un lika apcietināt Krievijas vēstnieku Konstantinopolē Jakovu Bulgakovu. Tomēr Osmaņu impērijas karaspēks nebija pietiekami sagatavojies un šis mirklis bija pavisam nepiemērots kārtējai karadarbībai, jo Krievija un Habsburgu impērija tagad bija sabiedrotās. 1789. gadā osmaņi izspieda austriešus no Mehadijas un ieņēma Banatu, tomēr Austrijas armijai 1789. gada 8. oktobrī pēc trīs mēnešu aplenkuma feldmaršala Ernesta Gideona fon Laudona vadībā izdevās iekarot Serbijas galvaspilsētu Belgradu.

Toties feldmaršals Rumjancevs Moldāvijā ieņēma Jasus un Kotinu. Pēc ilga aplenkuma Grigorijam Potjomkinam izdevās arī ieņemt Očakovu, kur krievu karaspēks nogalināja pilnīgi visus iedzīvotājus. Ziņa par notikumiem Očakovā izraisīja sultāna nāvi.

Ārējās saites

labot šo sadaļu