Krievnorvēģu valoda
Krievnorvēģu valoda (krievu: руссенорск) ir mirusi jaukta krievu-norvēģu sarunvaloda (viens no pidžina piemēriem), kas kalpoja krievu un norvēģu tirgotāju saziņai Norvēģijas ziemeļu piekrastē. Tā pastāvēja 17—20. gadsimtā, kad starp Norvēģiju un Krieviju notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm.
Krievnorvēģu valodā ir reģistrēti aptuveni 400 vārdi, no kuriem aptuveni 50 % ir norvēģu leksikas, 40 % — krievu valodas leksikas. Pārējie vārdi ir aizguvumi no zviedru, vācu, franču, angļu, sāmu un citām valodām. Gramatika un fonētika ir vienkāršota salīdzinājumā ar oriģinālvalodām.
Vārdu un frāžu piemēri
labot šo sadaļuMoja på tvoja — Es runāju tavā [valodā] (krievu: я говорю на твоём [языке])
Kak sprek? Moje niet forsto — Ko tu runā? Es tevi nesaprotu (krievu: что ты говоришь? Я тебя не понимаю)
Å råbbåte — Strādāt (krievu: работать)
Klæba — maize (krievu: хлеб)