Krišjānis Kalniņš
- Šis raksts ir par juristu. Par citu personu ar šādu uzvārdu skatīt rakstu Kalniņš.
Krišjānis Kalniņš (1847—1885) bija latviešu jurists un sabiedriskais darbinieks. Pirmās Tautas atmodas darbinieks, ilggadējs Rīgas Latviešu biedrības priekšnieks (1875—1885).
|
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1847. gada 26. (14.) jūlijā Derpeļmēmeles muižas "Kalniņu" māju saimnieka ģimenē (tagad Codes pagasts). Viņš mācījās Bauskas apriņķa skolā un Jelgavas ģimnāzijā, studēja tieslietas Maskavas universitātē. No 1870. gada Kalniņš piedalījās Maskavas latviešu lasāmajos vakaros Friča Brīvzemnieka vadībā. Šajā laika viņš publicēja apcerējumu par latviešu Saules teikām, kas pamatojās uz mitologa Manharda pētījumiem.
No 1872. gada Kalniņš dzīvoja Rīgā un strādāja kā advokāts, drīz vien kļuva populārs latviešu sabiedriskajā dzīvē. 1880. gadā viņš vadīja latviešu deputāciju pie Krievijas impērijas ķeizara Aleksandra II, bet 1882. gadā pie ķeizara Aleksandra III. Miris 1885. gada 25. (13.) decembrī, pēc nāves viņu ar lielu godu pavadīja izvadīja liels skaits cilvēku. Pat Rīgas vācu avīze atzīmēja, ka no viņa izgājis spēks, kas latviešus saistījis uz kopēju darbību.
Sabiedriskā darbība
labot šo sadaļuNo 1875. gada līdz pat savai nāvei Krišjānis Kalniņš bija Rīgas Latviešu biedrības priekšnieks. Kalniņa gaišais skats, lielā enerģija, bagātās runātāja dāvanas modināja pret viņu cienību arī pretiniekos.
Literatūra
labot šo sadaļu- Vensku Edvards. "Baltijas Vēstneša" 25 gadu jubilejai par piemiņu, 1893. - 47-52. lpp.
- Ādolfs Alunāns. "Ievērojami Latvieši" I, 1887. - 13-17 lpp.
- E. Blanks. "Latviešu tautiskā kustība" 1921. - 143-150 lpp. (atkārtoti "Latviešu tautas atmoda" Rīgā 1927. 155-162 lpp.
- Puriņu Klāvs. "Krišjāņa Kalniņa piemiņai. Pirmais posms" Rīgā, 1926.
- Kaudzītes Matīss "Atmiņas etc." II. Rīgā 1924.