Kremeneca
Kremeneca (ukraiņu: Кременець) ir pilsēta Ukrainas rietumos, Ternopiļas apgabala Kremenecas rajona centrs.
Kremeneca | |||
---|---|---|---|
pilsēta | |||
Кременець | |||
Kremenecas liceja komplekss | |||
| |||
Koordinātas: 50°07′10″N 25°43′00″E / 50.11944°N 25.71667°EKoordinātas: 50°07′10″N 25°43′00″E / 50.11944°N 25.71667°E | |||
Valsts | Ukraina | ||
Apgabals | Ternopiļas apgabals | ||
Rajons | Kremenecas rajons | ||
Pilsētas tiesības | 1431 | ||
Platība | |||
• Kopējā | 31 km2 | ||
Augstums | 246 m | ||
Iedzīvotāji (2021)[1] | |||
• kopā | 20 674 | ||
• blīvums | 700,9/km² | ||
Laika josla | EET (UTC+3) | ||
Mājaslapa |
kremenec | ||
Kremeneca Vikikrātuvē |
Vēsture
labot šo sadaļuRakstos pirmoreiz minēta 1064. gadā, pieminēta arī Hipatija hronikā 1227. gadā kā Galīcijas-Volīnijas kņazistes pilsēta. 1240./1241. gadā Kremenecas pils bija viena no retajām, ko nespēja ieņemt Batija karaspēks.
14. gadsimtā pilsētu iekļāva Lietuvas dižkunigaitijas sastāvā. 1536. gadā Polijas karalis Sigismunds I Vecais nodeva Kremenecas pili savas sievas Bonas Sforcas rīcībā. Hmeļnicka vadītās sacelšanās laikā 1648. gadā pili nopostīja kazaku karaspēks Maksima Krivonisa vadībā.
Pēc 1793. gadā pēc Polijas Otrās dalīšanas pilsētu iekļāva Krievijas Impērijas sastāvā. No 1805. līdz 1833. gadam Kremenecā darbojās Kremenecas licejs. Pēc 1830. gada Novembra sacelšanās sakāves licejs tika pārcelts uz Kijivu, likdams pamatus Kijivas Universitātei.
Pēc Pirmā pasaules kara, pamatojoties uz 1921. gada Rīgas miera līgumu, Kremenecu iekļāva atjaunotajā Polijas valstī. Pamatojoties uz Molotova—Ribentropa pakta nosacījumiem, pēc Polijas kampaņas Otrā pasaules kara sākumā 1939. gadā iekļauta Ukrainas PSR sastāvā, pēc tam no 1941. gada 2. jūlija līdz 1944. gada 19. martam atradās vācu okupācijas iestāžu izveidotā Ukrainas reihskomisariāta sastāvā, šajā laikā tika iznīcināti Kremenecā dzīvojošie ebreji. Pēc kara pilsētas poļu iedzīvotāji tika pārcelti uz Poliju. No 1991. gada atrodas neatkarīgās Ukrainas sastāvā.
Tūrisms
labot šo sadaļuKremeneca kalpo par atbalsta punktu pareizticīgo svētceļotājiem uz 18 kilometrus attālo Počajivas lavru. Poļu tūristi apmeklē Kremenecas iedzimtā, dzejnieka Slovacka muzeju.
Cilvēki
labot šo sadaļuKameneca ir poļu matemātiķa Marka Kaca (Mark Kac, 1914-1984), poļu dzejnieka Juliuša Slovacka (Juliusz Słowacki, 1809-1849) un amerikāņu vijolnieka Aizeka Sterna (Isaac Stern, 1920-2001) dzimtā pilsēta.
Atsauces
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kremeneca.
- Ukrainas Interneta enciklopēdijas raksts (angliski)