Krūmāja vējgriķis

augu suga

Krūmāja vējgriķis (latīņu: Fallopia dumetorum) ir augu suga sūreņu dzimtā. Savvaļā tā ir plaši sastopama Eirāzijā. Latvijas teritorijā atrodama samērā reti, pārsvarā upju krastu krūmājos, mežmalās, kā arī nezālienēs.[1]

Krūmāja vējgriķis
Fallopia dumetorum ((L.) Holub)
Krūmāja vējgriķis
Krūmāja vējgriķis
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaNeļķu rinda (Caryophyllales)
DzimtaSūreņu dzimta (Polygonaceae)
ĢintsVējgriķi (Fallopia)
SugaKrūmāja vējgriķis (Fallopia dumetorum)
Krūmāja vējgriķis Vikikrātuvē

Krūmāja vējgriķis ir viengadīgs, 50—200 cm garš lakstaugs ar tievu, vijīgu stublāju, kurš ir kails un zaro. Lapas uz stublāja ir izvietotas pamīšus, tās ir kātainas, plati olveidīgas līdz trīsstūrainas, aptuveni 2—8 cm garas un 1—6 cm platas. Lapas plātnes mala ir gluda, gals nosmailots un pamats bultveidīgs.

Stublāja, zaru galā un galotnes lapu žāklēs ir 2—6 nelielos ķekaros izvietoti ziedi. Apziednis zaļganbalts, ārējās apziedņa lapas ar spārnu. Auglis ir izvietotas 0,5—0,8 cm garā nolīkušā kātiņā. Auglis ir gluds un spīdīgs riekstiņš. Zied no jūlija līdz septembrim.[1]

  1. 1,0 1,1 «krūmāja vējgriķis - Fallopia dumetorum (L.) Holub - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-03-20.

Ārējās saites

labot šo sadaļu