Krēpjvilks (Chrysocyon brachyurus) ir suņu dzimtas plēsējs. Tā ir krēpjvilku ģints (Chrysocyon) vienīgā suga.[1]

Krēpjvilks
Chrysocyon brachyurus,
(Illiger, 1815)
Krēpjvilks
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPlēsēji (Carnivora)
DzimtaSuņu dzimta (Canidae)
ĢintsKrēpjvilki (Chrysocyon)
SugaKrēpjvilks (Chrysocyon brachyurus)
Izplatība
Krēpjvilks Vikikrātuvē

Krēpjvilks ir Dienvidamerikas lielākais suņu dzimtas dzīvnieks, kas atgādina garkājainu lapsu ar rudi sarkanu kažoku. Vietējie iedzīvotāji to sauc par lielo lapsu. Krēpjvilks apdzīvo atklātas zālaugu teritorijas vai retu krūmu un koku audzes Brazīlijas dienvidaustrumos, Paragvajā, Argentīnas ziemeļos, Bolīvijas austrumos un Andu kalnu ziemeļu teritorijas un Peru dienvidaustrumus. Kādreiz tas bija sastopams arī Urugvajā. Krēpjvilka izdzīvošana ir ļoti apdraudēta.[2]

Izskats labot šo sadaļu

 

Krēpjvilks fotogrāfijās tiek bieži sajaukts ar rudo lapsu, tā kā abi ir koši rudi sarkani. Tomēr krēpjvilks ir krietni lielāks par lapsu un pieder pie citas ģints. Krēpjvilka ķermeņa garums ir 1,25 - 1,35 m, augstums skaustā ir apmēram 1 m, svars 20 - 25 kg.[3] Vilkam ir ļoti garas kājas, kas palīdz pārvietoties pa garo zāli.[4] Tā ķermeņa uzbūve ir viegla un smalka, ausis izteikti lielas.[5]

Krēpjvilka kažoks ir koši rudi sarkans, uz sāniem tas kļūst zeltains, tā garās kājas ir melnas, un uz kakla tam ir melnas krēpes. Astes gals krēpainajam vilkam ir balts, kā arī pazode ir balta. Ja vilku nobiedē vai tas grib kādu nobiedēt, kakla krēpes tam saceļas vertikāli stāvus.

Ieradumi labot šo sadaļu

 
Krēpjvilka kucēns

Krēpjvilks neveido barus, tas medībās dodas viens pēc saulrieta līdz pusnaktij. Tas nogalina savu upuri, iekožoties kaklā vai mugurā, un medījumu spēcīgi purinot, ja nepieciešams.[6] Krēpjvilks veido monogāmus pārus, kuram ir kopīga teritorija, kas ir apmēram 30 kvadrātkilometrus liela. Teritorijā vilks iestaigā taku un taciņu tīklu, kuru tas nakts laikā izstaigā. Ja pārtikas resursi ir pietiekami, teritorijas var pārklāties ar citiem vilkiem. Tas medī mazus un vidēji lielus dzīvniekus: žurkas, zaķus, putnus un zivis. Tas ēd arī veģetāciju kā, piemēram, cukurniedres, rok saknes un gumus un ēd augļus. Krēpjvilks reizēm pie cilvēka medī vistas. Kādreiz uzskatīja, ka tas medī arī liellopus un aitas, bet mūsdienās zinātnieki ir pierādījuši, ka krēpjvilki tik lielus dzīvniekus nemedī.

Abi dzimumi; gan mātītes, gan tēviņi lieto urīnu, lai iezīmētu savas medību takas vai vietas, kur tie ir norakuši savu medījumu. Urīnam ir īpatnēja smarža, kas atgādina kaņepju smaržu. Krēpjvilku reizēm mēdz nogalināt mājas suņi un pumas. Tas izvairās no cilvēka, un parasti no tā aizbēg.

Grūsnības periods mātītei ilgst 60 - 65 dienas. Parasti piedzimst 2 - 6 melni kucēni, katrs sver apmēram 450 g. 10 nedēļu vecumā kucēni iegūst rudi sarkano krāsu.[5] Krēpjvilks ir pieaudzis apmēram 1 gada vecumā.

Sistemātika labot šo sadaļu

Krēpjvilkam suņu dzimtā nav tuvu radinieku. Tuvākais no visiem ir krūmu suns (Speothos venaticus). Krēpjvilks ir ļoti sena suga, tas līdz mūsdienām ir izdzīvojis no pleistocēna laika.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «Mammal Species of the World - Browse: Chrysocyon». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 18. februārī. Skatīts: 2009. gada 2. martā.
  2. «Chrysocyon brachyurus (Maned Wolf)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 24. februārī. Skatīts: 2009. gada 2. martā.
  3. Dietz, J. M. (1984). "Ecology and social organization of the maned wolf (Chrysocyon brachyurus)". Smithsonian Contributions to Zoology 392: 1–51.
  4. Dietz, James (1984). Macdonald, D.. ed. The Encyclopedia of Mammals. New York: Facts on File. pp. 31. ISBN 0-87196-871-1.
  5. 5,0 5,1 ADW: Chrysocyon brachyurus: Information
  6. Los gatos salvajes

Ārējās saites labot šo sadaļu