Krāslavas pils

Krāslavas pils jeb Plāteru pils (poļu: Pałac Platerów w Krasławiu) ir 18. gadsimtā celta Krāslavas muižas kungu māja, pie kuras atrodas muižas saimniecības ēkas un baroka stila parks.

Vēsture

Kopš 1533. gada Plāteru dzimtai piederēja Indricas muiža, bet 1729. gadā Daugavpils stārasts un vēlākais Inflantijas vaivads (1735—1736) Jānis Ludvigs Plāters savā īpašumā ieguva arī Krāslavas muižu, kas agrāk piederēja Volfiem fon Līdinghauzeniem.

Viņa dēls Konstantīns Ludvigs Plāters (1722—1778) apprecējās ar kņazi Augusti Oginsku un ap 1750. gadu Daugavas ielejas malā netālu no Teātra kalnā esošajām Krāslavas ordeņa pils drupām uzsāka celt divstāvu mūra ēku ar mansarda jumtu, ko 1791. gadā pabeidza viņa jaunākais dēls Augusts Hiacints Plāters. Pastāv pieņēmums, ka baroka stilā celtās pils projekta autors varētu būt Krāslavas rātsnama arhitekts Jans Valentijs Didreištēns vai arī tās plāns tapis, šim meistaram sadarbojoties ar Krāslavas Romas katoļu baznīcas arhitektu Antonio Paroko (Parocco).^[1]^[2]

1824. gadā ēku pārbūvēja pēc klasicisma kanoniem. Līdzās pilij tika uzbūvētas arī muižas saimniecības ēkas: pārvaldnieka un dārznieka mājas, laidari, stallis, ledus pagrabi, oranžērija. Ap pili Daugavas ielejas nogāzēs tika iekārtots apmēram 22 ha liels ainavu parks.^[3]

Oktobra revolūcijai sekojušajos juku laikos 1917.—1919. gadā grāfu Plāteru pili izlaupīja un izdemolēja. Pēdējais pils īpašnieks grāfs Gustavs Kristofs Plāters mira Rīgā 1923. gadā, viņa sieva Marija Plātere emigrēja uz Spāniju, kur mira 1949. gadā. 1923. gadā nacionalizētajā pilī atvēra Krāslavas ģimnāziju, kuras pirmā direktore bija Valērija Seile. 1944. gadā skolu pārdēvēja par Krāslavas 1. vidusskolu, tajā sāka ražošanas apmācību, vecajos muižas staļļos ierīkoja darbnīcas, kur apguva mašīnmācību. 1972. gadā 1. vidusskolu no vecās pils ēkas pārcēla uz ēku Raiņa ielā 25, kas 1964. gadā bija uzcelta 2. vidusskolas vajadzībām.

1984. gadā iekštelpu sienu izpētes rezultātā atklāti senie pils sienu gleznojumi. Šobrīd pils kompleksa teritorijā darbojas Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs. 2011. gada beigās ar Eiropas reģionālās attīstības fonda atbalstu notika Krāslavas pils parka vēsturiskā izskata atjaunošanu pēc 1824. gada plānojuma. Iztīrīts parka dīķis, ierīkotas pastaigu takas pa parka terasēm un pils pagalmā, kā arī izbūvētas jaunas kāpnes to vēsturiskajā vietā.^[4]

Pēc renovācijas bijušajā pils stallī iekārtota "Amatu māja", kur tiek rīkoti dažādi pasākumi.

Ārējās saites

Krāslavas pils un pils parks no putna lidojuma Arvīds Jakovļevs, youtube.com (2014)

Atsauces

↑ «Krāslavas vēstures un mākslas muzejs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 29. janvārī. Skatīts: 2016. gada 17. aprīlī.
↑ zudusilatvija.lv
↑ «latvia.travel». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 11. augustā. Skatīts: 2016. gada 17. aprīlī.
↑ «kraslavaspils.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 27. oktobrī. Skatīts: 2016. gada 17. aprīlī.

Koordinātas: 55°53′58″N 27°9′35″E / 55.89944°N 27.15972°E / 55.89944; 27.15972

[1] «Krāslavas vēstures un mākslas muzejs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 29. janvārī. Skatīts: 2016. gada 17. aprīlī.

[2] zudusilatvija.lv

[3] «latvia.travel». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 11. augustā. Skatīts: 2016. gada 17. aprīlī.

[4] «kraslavaspils.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 27. oktobrī. Skatīts: 2016. gada 17. aprīlī.

[1]

[2]

[3]

[4]