Kornvolas rekss

Kornvolas rekss ir kaķu šķirne ar sprogainu pavilnu, bez segapspalvojuma, kas selekcionēta Anglijā 1950. gadu laikā. Tam ir slaids ķermenis, garas kājas un lielas ausis. Apgalvojumi par to, ka šis kaķis neizraisa alerģiskas reakcijas, nav pamatoti, jo alergēns atrodas ne tikai spalvā, bet arī dzīvnieka siekalās, urīnā un ādas blaugznās. Teorija, ka reksa ķermeņa temperatūra ir augstāka nekā citiem kaķiem, arī balstās tikai uz iespaidiem. Ja tā pārsniedz 38,8—39 °C, tad kaķis ir slims.

Kornvolas rekss
Izcelsme	Anglija, 20.gs.
Īpašības
Svars	2,5 - 3,5 kg
Apmatojuma veids	īss, cirtains
Krāsa	Visas krāsas
Metiena lielums	Vidēji 5 kaķēni
Dzīves ilgums	15-16 gadi
Mājas kaķis (Felis silvestris catus)

Izcelsme

Kornvolas reksi var būt dažādās krāsās

Par pirmo Kornvolas reksu tiek uzskatīts runcis, vārdā Kallibunkers, kurš piedzima 1950. gada 21 jūlijā vienā no Bodmin Moor fermām Kornvolā, Anglijā. Tas bija vienīgais kaķēns ar īpašu, cirtainu kažoku piecu kaķēnu metienā. Runcis bija balti rudā krāsā un augot izcēlās ar slaidām ķermeņa formām un garām kājām. Fermas īpašniece Ennismore kundze bija dzirdējusi, ka šādi kaķi mēdzot būt, turklāt viņa bija reksa šķirnes trušu audzētāja. Nolēmusi, ka jāatrod iespēja, šo īpašību ģenētiski nostiprināt, viņa konsultējās ar ģenētikas speciālistu Dr. Juda.

Kallibunkers tika krustots ar savu māti, bruņurupučkrāsas kaķeni. Šajā metienā diviem no trim kaķēniem bija tēva kažoks. Nākamais metiens radīja vēl vairāk reksu. Kallibunkers drīz pēc tam aizgāja bojā, bet vaislas darbs turpinājās, izmantojot vienu no viņa dēliem, Poldhu, kuru 1958. gadā bija nopircis Stirling-Webb kungs. Daudzi no Poldhu pēcnācējiem bija izteikti vārgi un to mirstība augsta. Tomēr viena kaķene ar zilu nokrāsu, Lamorna Cove, kas tika krustota ar savu tēvu Poldhu, deva veselīgus cirtainos kaķēnus. Vēlāk Lamorna Cove un viņas pusbrālis Pendennis Castle tika pārdoti uz Ameriku, kur, iespējams, lika pamatus amerikāņu Kornvolas reksa līnijai. Poldhu neveiksmīgas operācijas laikā tika nejauši sterilizēts, bet Stirling-Webb kungam izdevās atrast krēmbaltu runci Champagne Chas no iepriekšējiem Kallibunkera metieniem. Viņš tika krustots ar Burmas un Britānijas īsspalvainās šķirnes kaķenēm un viena ceturtdaļa kaķēnu pārmantoja cirtainos kažokus. Tomēr šī reksu paaudze jauno asiņu pieplūduma rezultātā bija zaudējusi savu slaido ķermeņa formu. Viens no tiem bija Žannas Džefrejas (Miss Jeanne Jeffrey of Calgary) kundzes audzētavā dzimušais zilais runcis Riovista Kismet, ko Alisonas Ašfordas (Alison Ashford) kundze aizveda uz Kanādu

Sākotnēji Devonas rekss tika pielīdzināts Kornvolas reksam, jo abām šķirnēm ir sprogots apmatojums, kura viļņaino struktūru nosaka recesīvais gēns. Tomēr Devonas un Kornvolas reksu apmatojuma sprogošanos nosaka atšķirīgi gēni un, krustojot Devonas un Kornvolas reksus, iegūst kaķēnus ar taisnu apmatojumu.

Izskats un raksturs

Kornvolas reksa apspalvojums

Kornvolas reksam ir slaids, elegants ķermenis, bez asām līnijām. Kājas garas. Tā ķīļveida galva neliela, ar garu un smailu purnu, un lielām ausīm. Ūsas īsas, sprogainas, izskatās kā aplauztas. Apmatojums īss, viļņains, samtains, bez segapspalvojuma. Apmatojuma nepietiekamība uz galvas, kājām, vēdera un astes izstādēs nopietni samazina kaķa vērtējumu. Pat pieaugušajā vecumā Kornvolas rekss saglabā kaķēna temperamentu un tieksmi spēlēties, lēkt un kāpelēt. Tas ir ziņkārīgs, sabiedrisks dzīvnieks, draudzīgi noskaņots pret cilvēkiem. Mīl bērnus. Nereti draudzējas ar mājas suņiem. Nepanes vientulību. Starp ģimenes locekļiem nereti izvēlas vienu personu, kurai sekos ik uz soļa.

Kopšana

Kopt Kornvolas reksa kažoku ir ļoti viegli. To nesukā, bet ar roku vai samta audumu tikai nogludina. Ir audzētāji, kas iesaka kaķus regulāri mazgāt, bet šo nepieciešamību izjūt saimnieks, nevis kaķis, kurš spēj šajā jomā par sevi parūpēties tikpat labi kā jebkurš cits kaķis. Dažiem indivīdiem piemīt īpaša smaka, ko šampūns nomaskē uz laiku, bet pie tās var arī pierast. Katrā gadījumā pie mazgāšanas rituāla kaķēns jāradina agrā bērnībā, citādi vēlāk viņš tam vairs nepakļausies, mazgāšanai jālieto ādai piemērota pH šampūns.

Kornvolas reksam ļoti patīk sauļoties. Vasaras laikā viņa āda iedeg līdzīgi cilvēka ādai. Tā ir īpaši jūtīga baltiem dzīvniekiem, kuriem atkārtotu apdegumu rezultātā var attīstīties ādas vēzis (melanoma). Tāpēc jācenšas to pasargāt ar krēmu, kuram ir spēcīgs UV aizsargfiltrs, turklāt cenšoties pēc iespējas ierobežot sauļošanās ilgumu viskarstākajās dienas stundās.

Reksa kažoks ir ūdenscaurlaidīgs, tāpēc dzīvniekam jānodrošina iespēja jebkurā brīdī atgriezties mājas iekštelpās. Šīs šķirnes kaķi nespēj dzīvot tikai ārā.

Kornvolas reksiem ir ļoti laba apetīte, jo viņi patērē daudz enerģijas ķermeņa sildīšanai. Ja kaķis ir sterilizēts, profilaktiskajos nolūkos viņam jādod taukus nesaturoša barība, jo, kad liekais svars jau ir sasniegts, to dabūt nost ir ļoti grūti.

Kornvolas rekss ir ziņkārīgs un sabiedrisks kaķis, kas bieži par savu saimnieku izvēlas vienu cilvēku un tam veltī visu savu uzmanību. Viņš nespēj samierināties ar vientulību. Atstāts viens pats caurām dienām, viņš var iekrist depresijā, atteikties no ēdiena, ņaudēt stundām ilgi, kļūt netīrīgs. Ideāla izvēle būtu iegādāties divus dzīvniekus, jo saimnieka prombūšanas laikā vislabākā kompānija Kornvolas reksam ir otrs Kornvolas rekss.

Slimības

• Spastiskais sindroms — Kornvolas reksa, Devonas reksa un sfinksa populācijās sastopama reta ģenētiska slimība, kas pēc ārējām izpausmēm atgādina miopātiju. Pirmie simptomi parādās kaķēniem ap 2—3 mēnešu vecumā. Permanentas muskuļu spazmas (krampji), kas attīstās lāpstiņu reģionā un izplatās tālāk uz kakla, krūšu un priekšķepu muskuļiem. Visi dzīvnieka ķermeņa priekšpuses muskuļi progresīvi saraujas, neļaujot viņam pārvietoties, ēst un beigās elpot. Slimība nav ārstējama. Vienīgais profilakses pasākums, ko vajadzētu ievērot, ir neizmantot atkārtotam vaislas darbam vecākus, kuru pēcnācējiem tika konstatēta minētā kaite. Vainīgais gēns pagaidām nav atklāts.
• Hipertrofiskā kardiomiopātija — sirds slimība, kuras rezultātā ir sabiezināta sirds starpsiena, kreisā sirds kambara sienas, kā arī novērojamas citas izmaiņas miokardā (sirds muskuļslānī). Biežāk slimo kaķēni un jaunāki dzīvnieki. Slimība pastāvīgi progresē. Hipertrofiskā kardiomiopātija ir visbiežākais šo kaķu pēkšņās nāves iemesls. Bieži slimības pirmās pazīmes tiek atklātas nejauši — vispārējās veselības pārbaudes laikā tiek saklausīts troksnis sirdī, izmainīti sirds toņi. Galīgā diagnoze tiek uzstādīta ar ehokardiogrāfijas palīdzību. Pilnīgi izārstēt hipertrofisko kardiomiopātiju nav iespējams, bet ar zālēm var dzīvniekam nodrošināt diezgan labu dzīves kvalitāti ilgākus gadus. Slimība tiek pārmantota, par ko liecina vispārējie dati, konstatējot slimību vairākiem vienas līnijas īpatņiem.

Ārējās saites

• Mājas kaķa ģenētiskās slimības - Maison Alfort veterinārmedicīnas tēze (franču val.) Arhivēts 2016. gada 13. martā, Wayback Machine vietnē.
• Latvijas Felinoloģiskā Asociācija