Devonas rekss
Devonas rekss ir inteliģenta, īsspalvaina kaķu šķirne, kas selekcionēta Anglijā 1960. gadu laikā. Tam ir slaids ķermenis, viļņains apmatojums un lielas ausis. Devonas rekss spēj iemācīties dažādus sarežģītus trikus un ir zināms, ka tie spēj atpazīt sava saimnieka vārdu tāpat kā savējo.
| Devonas rekss | |
|---|---|
 | |
| Izcelsme | Anglija, 20.gs. |
| Īpašības | |
| Svars | 2,5 - 4,5 kg |
| Apmatojuma veids | Vienkrāsains, raibs, svītrains |
| Apmatojums | Īss, viļņains |
| Krāsa | Visas krāsas |
| Metiena lielums | Vidēji 5 kaķēni |
| Dzīves ilgums | 15-16 gadi |
| Mājas kaķis (Felis silvestris catus) | |
Izcelsme
labot šo sadaļu
Devonas reksa šķirnes selekcija sākusies ar nejaušu atgadījumu 1960. gadā Devonā, Anglijā.[1] Kaķu mīļotāja Berila Koksa nelielu alvas raktuvju tuvumā ievēroja interesantu, sprogainu mežonīgu runci, kuru viņai nekādi neizdevās noķert un pieradināt. Toties izdevās piejaucēt runča draudzeni un drīz vien Berilas Koksas kaķenītei piedzima kaķēni. Vienam no kaķēniem, tāpat kā tēvam, bija sprogains apmatojums.[2][1] Šim stāstam-leģendai informācijas avotos ir lasāmi dažādi interpretējumi, bet visi tomēr beidzas vienādi - melnais, sprogainais kaķēns Kirlī izaugot kļuva par šķirnes ciltstēvu.[3] Visi pašreizējie Devonas reksi ir viņa pēcnācēji.[1][4]
Sākotnēji Devonas rekss tika saistīts ar Kornvolas reksu,[3] jo abām šķirnēm ir sprogots apmatojums, kura viļņaino struktūru nosaka recesīvais gēns.[1] Tomēr Devonas un Kornvolas reksu apmatojuma sprogošanos nosaka atšķirīgi gēni un, krustojot Devonas un Kornvolas reksus, iegūst kaķēnus ar taisnu apmatojumu. Šķirnes selekcijā pagāja vairāki gadi, līdz 1967. gadā tā tika atzīta Lielbritānijā.[1] Šī jaunā kaķu šķirne ļoti iepatikās Eiropas selekcionāriem, tā ātri izplatījās arī Austrālijā, Jaunzēlandē, Dienvidāfrikā un Kolumbijā. 1968. gadā pirmie Devonas reksi nonāca Amerikā.[4] Latvijā pirmie Devonas reksi parādījās 1990. gados.[5]
Izskats
labot šo sadaļu
Galvenā šīs šķirnes iezīme ir maigā, mīkstā, sprogainā vilna un neparastais izskats ar nedaudz uz augšu uzrauto deguntiņu.[4] Neparastā izskata dēļ tos mēdz saukt par "laumiņu kaķiem" vai "citplanētiešu kaķiem".[3] Parastam mājas kaķim ir trīs veidu mati: aizsargmati, akotmati un pavilna. Devonas reksam ir ļoti maz aizsargmatu.[3] Tā matojums ir īss un viļnains, tomēr Devonas reksiem vilna ir garāka nekā citiem reksiem un arī viļņojums nav tik izteikts. Šiem kaķiem bieži ir problēmas ar pietiekamu matojuma daudzumu uz galvas, kājām, vēdera un astes. Šī problēma rodas, ja ilgstoši izmanto pat ļoti attāli radniecīgus dzīvniekus. Šādi trūkumi izstādēs nopietni samazina kaķa vērtējumu.[5] Runči parasti sver 4,5 kg, kaķenes – 3,5 kg. Devonas reksam ir izteikti viegla ķermeņa uzbūve, tam ir garas kājas un pirksti. Pēc izskata trauslais kaķis ir muskuļots un spēcīgs, spēj tālu lēkt.[4] Galva trīsstūrveida, atgādina strupu ķīli, vaigukauli izteikti, deguns īss, ar izteiktu lauzumu. Kakls trausls un garš. Ausis lielas, lielākas nekā citu šķirņu kaķiem, ļoti platas pie pamatnes, noliektas uz priekšu. Ausu gali noapaļoti, ar pušķīšiem. Acis lielas, mandeļveida, tālu viena no otras un slīpi novietotas.[5] Ūsas īsas, sprogainas, it kā apgrauztas.[4] Arī uzacu matiņi cirtojas. Devonas kaķis var būt jebkurā krāsā.
Metienos dzimst 3-6 kaķēni, kuri sākumā ir ar viļņotu vilnu, bet vēlāk tā iztaisnojas. Pēc zobu maiņas tā atkal kļūst viļņota. Vilnas maiņas laikā reksi var kļūt pilnīgi kaili, kamēr uzaug jaunā vilna.[5]
Raksturs
labot šo sadaļu
Devonas reksiem ir savdabīgs raksturs. Tie ir gudri, ar maigu, mīlīgu dabu, ļoti sabiedriski, sekojot saimniekam ik uz soļa. Pēc vairākām pazīmēm Devonas rekss atgādina suni, piemēram, tam patīk rotaļlietu ķeršana un nešana atpakaļ saimniekam, bez tam to var viegli pieradināt iet pastaigā pie pavadiņas.[1] Devoniešiem nepatīk palikt vieniem, tie necieš garlaicību, tāpēc šie kaķi nav domāti cilvēkiem, kuri reti ir mājās. Devonieši ir ļoti ziņkārīgi. Viņi visu vēro, pārbauda, ielien iepirkumu maisiņos, apavos un somās. Tie nebēg no ciemiņiem, nāk iepazīties ar ikvienu svešinieku un uzaicināti labprāt iekāps ciemiņam klēpī. Tomēr ilgi klēpī Devonas rekss nesēdēs, bet centīsies aicināt uz rotaļu. Devonas rekss ir ļoti dzīvespriecīgs un rotaļīgs, tam patīk augstu lēkt, tas vienmēr centīsies ieņemt visaugstāko vietu dzīvoklī. Ne velti tos mēdz saukt par "mērkaķiem kaķa ādā" vai "mazajiem teroristiem", kuri mēdz izpildīt cirka cienīgus trikus.[1] Tomēr Devonas rekss vienmēr rotaļājas maigi, nenodarot pāri saimniekam. Tas labāk sadzīvo ar cilvēkiem, nekā ar citiem dzīvniekiem vai kaķiem. Devonieša iemīļotākā vieta ir uz saimnieka pleca, jo tas vēlas būt visu laiku blakus. Tomēr šim kaķim piemīt iedzimta jūtība un delikātums. Tas uzreiz sajutīs, ka saimniekam viņa kompānija ir apnikusi un aizies, bet paliks tuvumā, gaidot skatienu, kas atļaus atgriezties uz pleca.[4]
Kopšana
labot šo sadaļuDevonas reksu kopt ir ļoti viegli, bet ar roku kažoku tikai nogludina. Toties devonietim ir ļoti laba apetīte.[4] Šim kaķim ir jānodrošina patiešām bagātīgs rotaļlietu klāsts un plašas iespējas kāpelēt. Devonas kaķis novērtē cilvēka sabiedrību un tam pievērsto uzmanibu, turklāt tas to ne tikai novērtē, bet arī aktīvi pieprasa.Ģimenē Devonas rekss līdzīgi kā suns par savu saimnieku izvēlēsies vienu cilvēku un tam veltīs visu savu mīlestību, pieķeršanos un uzmanību.
Slimības
labot šo sadaļu- Spastiskais sindroms[6] — slimība, kas pēc ārējām izpausmēm atgādina miopātiju. Pirmie simptomi parādās kaķēniem ap 2—3 mēnešu vecumu. Permanentas muskuļu spazmas (krampji), kas attīstās lāpstiņu reģionā un izplatās tālāk uz kakla, krūšu un priekšķepu muskuļiem. Visi dzīvnieka ķermeņa priekšpuses muskuļi progresīvi saraujas, neļaujot viņam pārvietoties, ēst un beigās elpot. Slimība nav ārstējama. Vienīgais profilakses pasākums, ko vajadzētu ievērot, ir neizmantot atkārtoti vaislas darbam vecākus, kuru pēcnācējiem tika konstatēta šī kaite. Vainīgais slimības gēns vēl nav atklāts.[7]
- Hipertrofiskā kardiomiopātija[8] — sirds slimība, kuras rezultātā ir sabiezēta sirds starpsiena, kreisā ventrikula sienas, kā arī pārējais miokards (sirds muskuļslānis). Biežāk slimo kaķēni un jaunāki dzīvnieki. Slimība pastāvīgi progresē. Hipertrofiskā kardiomiopātija ir visbiežākais šo kaķu pēkšņās nāves iemesls. Bieži slimības pirmās pazīmes tiek atklātas nejauši — vispārējās veselības pārbaudes laikā tiek saklausīts troksnis sirdī, izmainīti sirds toņi. Galīgā diagnoze tiek uzstādīta ar ehokardiogrāfijas palīdzību. Pilnīgi izārstēt hipertrofisko kardiomiopātiju nav iespējams, bet ar zālēm var dzīvniekam nodrošināt diezgan labu dzīves kvalitāti ilgākus gadus. Slimība tiek pārmantota, par ko liecina vispārējie dati - slimība tiek konstatēta vairākiem vienas līnijas[9] īpatņiem.[10]
Galerija
labot šo sadaļu
_in_a_box.jpg)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 Purina: Devonas rekss[novecojusi saite]
- ↑ «Девон-рекс». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 12. maijā. Skatīts: 2014. gada 8. janvārī.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 «Kaķiem: Devonas rekss». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2014. gada 7. janvārī.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 4,6 «Mooncat: Devonas rekss». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 14. septembrī. Skatīts: 2014. gada 7. janvārī.
- ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 «DinoZoo: Rekss - Kornvolas un Devonas». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 19. janvārī. Skatīts: 2014. gada 7. janvārī.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 16. septembrī. Skatīts: 2014. gada 2. martā.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2014. gada 2. martā.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 16. septembrī. Skatīts: 2014. gada 2. martā.
- ↑ biol. Dzīvnieku grupa, pasuga, kas cēlusies no viena ciltstēva. http://www.tezaurs.lv/sv/?w=l%C4%ABnija[novecojusi saite]
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 16. augustā. Skatīts: 2014. gada 2. martā.
Ārējās saites
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Devonas rekss |