Vikipēdija

Konfliktoloģija

Konfliktoloģija (no latīņu: conflictus — "sadursme, nesaskaņa" un grieķu: λογία — "mācība, zināšanas par") — zinātnes nozare, kuras mērķis ir iegūt zināšanas par nesaskaņu, pretrunu un sadursmju rašanās, veidošanās, attīstības un izbeigšanās likumsakarībām dabā, cilvēkā un sabiedrībā.

Konfliktoloģijas mērķi tiek sasniegti, veicot zinātniskus pētījumus dabas zinātnēs, humanitārajās zinātnēs, sociālajās zinātnēs, arī šo zinātņu pētījumu laukus un priekšmetus apvienojot.

Konfliktoloģijas piedāvātās teorijas empīriski pārbaudot novērojumos un eksperimentos, tiek veidotas sabiedrības miera un sociālās veselības nodrošināšanai piemērotas sistēmas, procesi, metodes un instrumenti.

Vēsture

labot šo sadaļu

Terminu "konfliktoloģija" 1991. gadā kopīgi ieviesa Krievijas un ASV zinātnieki, izveidojot Krievijas- Amerikas konfliktoloģijas programmu.[1]

Interese par konfliktoloģiju pasaules zinātnes telpā attīstās dinamiski. Konfliktoloģijas nozares pētījumi integrēti daudzu valstu zinātnes programmās, akadēmiskās un profesionālās izglītības studiju priekšmetos.[2] Sadarbībā ar pasaules valstu universitātēm konfliktoloģijas un miera veicināšanas studiju programmas veido un attīsta Rotari kustība.[3]

Vērienīgu konfliktoloģijas zinātnes un izglītības attīstību realizē Krievija. Konfliktu sistēmiska zinātniska izpēte Krievijā uzsākta 1993. gadā, izveidojot konfliktoloģijas studiju programmu Sanktpēterburgas Valsts Universitātes Filozofijas fakultātē.[4] Informācija liecina, ka 2009. gadā Krievijā konfliktoloģijas studijas piedāvāja jau 25 universitātes. Sadarbībā ar Konfliktu risinājumu pētniecības resursu institūtu (ASV) Sanktpēterburgas Valsts Universitātē izveidota starptautiski atzīta konfliktologu (mediatoru) izglītības un sertifikācijas programma. Krievijas Zinātņu akadēmijas Sociālo zinātņu institūtā darbojas Konfliktoloģijas centrs.[5]

Konfliktoloģijas zinātnes un izglītības programmas darbojas arī daudzviet Eiropā. Starptautiska programma izveidota Spānijā, Katalonijas Atvērtajā Universitātē, kur konfliktoloģijas maģistrantūras kurss tiek piedāvāts virtuālo studiju formātā.[6]

Latvijā valstiski atzītu akadēmisku un profesionālu konfliktoloģijas studiju programmu nav.

Sistēma

labot šo sadaļu

Konfliktoloģijas sistēmu veido šādas savstarpēji saistītas apakšsistēmas:[7]

  • teorētiskā konfliktoloģija;
  • praktiskā konfliktoloģija;
  • nozaru konfliktoloģija;
  • integratīvā konfliktoloģija.

Teorētiskās konfliktoloģijas uzdevums ir pētīt un piedāvāt vispārīgas zināšanas par sadursmju un nesaskaņu rašanās iemesliem, konfliktu attīstības likumsakarībām, konfliktu veidiem un tipiem, konfliktu īpatnībām dažādās vidēs un konfliktu izbeigšanas iespējām.

Praktiskā konfliktoloģija pēta un analizē šādus konceptus: konfliktu prevencija, konfliktu vadība, konfliktu risināšana, pēckonfliktu prakse u. c.

Nozaru konfliktoloģiju interesē konkrētā zinātnes nozarē sastopamu konfliktu īpatnības. Šādi veidojas ekonomikas, tiesību zinātnes, pedagoģijas u. c. konfliktoloģijas nozares.

Integratīvā konfliktoloģija nodarbojas ar konfliktoloģijas vispārējo principu izpēti dažādu dinamisku procesu un indivīdu lomu kontekstos, piemēram: pēta ārsta darbībā sastopamo konfliktu īpatnības, darba vides konfliktu vadības psiholoģiskās īpatnības u. c.

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ http://journal.spbu.ru/2009/ph/8.shtml/[novecojusi saite]
  2. ↑ «227 Conflict & Peace Studies Graduate Programs & Graduate Schools Page No: 1 — GradSchools.com». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 23. martā. Skatīts: 2010. gada 25. martā.
  3. ↑ «Rotary.org: Rotary Centers for International Studies in peace and conflict resolution — Home». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 25. martā. Skatīts: 2010. gada 25. martā.
  4. ↑ Кафедра конфликтологии[novecojusi saite]
  5. ↑ «Организации — Р-АПК». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 12. septembrī. Skatīts: 2010. gada 25. martā.
  6. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 10. martā. Skatīts: 2010. gada 25. martā.
  7. ↑ Светлов В.А. Введение в единую теорию анализа и разрешения конфликтов. Либроком. 2009.-304 с. ISBN 978-5-397-00476-3

Avoti

labot šo sadaļu
  • Antsupov A.Ya., Shipilov A. I. Conflictology: theory, history. Moscow. Unity. 1999 (angļu valodā).
  • Babosov Y. M. The Conflictology. Minsk. 1997.- 357 c. ISBN 985-6194-83-0 (angļu valodā).
  • Dennis J. D. Sandole, Sean Byrne. Handbook of conflict analysis and resolution. Routledg.2008.- 576 p. (angļu valodā).
  • Omoluabi P. F. Principles and Processes of Confictology. IFE Psychologia. Volume 9 no 3. 2001, pp. 1–13. ISSN 1117-1421 (angļu valodā).
  • Линкольн В. Все началось с США. Журнал "Санкт-Петербургский университет". С/В (3799), 10/2009 (krievu valodā).
  • Светлов В.А. Введение в единую теорию анализа и разрешения конфликтов. Либроком. 2009.-304 с. ISBN 978-5-397-00476-3 (krievu valodā).
  • Светлов В. А. Аналитика конфликта. СПб, Росток. 2001.- 512 с. / (krievu valodā).
  • Светлов В. А., Семенов В. А. Конфликтология (учебное пособие в слайдах). СПб. — 824 c. (krievu valodā).
  • Ceļš uz miera studijām Eiropā: pieredze, iegūtā mācība un iespējas. Grundtvig granta ietvaros veikts ARCA pētījums (angļu valodā)

Ārējās saites

labot šo sadaļu

Kategorijas

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Konfliktoloģija&oldid=3474826"