Kon-Tiki
Kon-Tiki bija plosts, ar ko norvēģu pētnieks un rakstnieks Tūrs Heijerdāls 1947. gadā devās ekspedīcijā pāri Klusajam okeānam no Dienvidamerikas uz Polinēziju. Plosts nosaukts par godu inku saules dievam Virakokam, kura senāks nosaukums ir Kon-Tiki. Ar šādu nosaukumu tika arī izdota Heijerdāla grāmata par šo ceļojumu.
Heijerdāls uzskatīja, ka cilvēki no Dienvidamerikas ir nokļuvuši Polinēzijā, pirms Kolumbs ieradās Amerikā. Viņa mērķis bija pierādīt, izmantojot tikai tajā laikā pieejamos materiālus un tehnoloģijas, ka tas bija iespējams.
Heijerdāls un neliela komanda devās uz Peru, kur tie no balsas koka baļķiem un citiem dabīgiem materiāliem uzbūvēja plostu pēc spāņu konkistadoru zīmējumiem. Ceļojums sākās 1947. gada 28. aprīlī. Kopā ar 5 pavadoņiem Heijerdāls 101 dienas laikā pieveica 4300 jūdzes, līdz plosts avarēja uz Rarojas rifa Tuamotu salās 1947. gada 7. augustā. Vienīgie ceļojumā izmantotie mūsdienīgie instrumenti bija īsviļņu radioraidītāji, fotoaparāts un pulksteņi.
Grāmata par Kon-Tiki kļuva par bestselleru, savukārt dokumentālā filma par ekspedīciju 1951. gadā ieguva Amerikas Kinoakadēmijas balvu kā labākā dokumentālā filma. 2012. gadā uzņemta norvēģu mākslas filma ar šādu pašu nosaukumu tika nominēta 85. Kinoakadēmijas balvai nominācijā "Labākā filma svešvalodā".
Oriģinālais Kon-Tiki šobrīd ir apskatāms Kon-Tiki muzejā Oslo.