Komsomoļska (polārstacija)

Komsomoļska (krievu: Комсомольская) bija padomju iekškontinentālā polārstacija Austrumantarktīdā. Tika ierīkota 870 km no Mirnijas stacijas uz Polārā plato vietā, kur sadalījās traktoru karavānu maršruti uz Vostokas staciju un Poļus ņedostupnosti staciju nosacītajā Nepieejamības polā. Stacija nepārtraukti darbojās no 1957. gada 6. novembra līdz 1959. gada 9. martam. Pēc regulāro novērojumu beigšanas Komsomoļska tiek izmantota vasaras mēnešos kā meteostacija un pusceļa degvielas noliktava transporta karavānām.

Komsomoļska
Комсомольская
Komsomoļska
Koordinātas:	74°6′0″S 97°30′0″E
Novietojums	Polārais plato
Stacijas tips	vissezonas/vasaras
Atvērta	1957. g.
Slēgta	1959. g.
Personāls vasarā	7
Personāls ziemā	7-2
Augstums v.j.l.	3500 m

Ledus vairoga biezums stacijas vietā ir 3370 m, temperatūra variējas no -20 °C vasarā līdz -80 °C ziemā. Vidējais vēja ātrums 4 m/s, maksimālais novērotais — 15 m/s. Polārā nakts ilgst trīs mēnešus.

1957. gada 7. martā paredzētajā vietā ieradās karavāna ar stacijas aprīkojumu. Tika ierīkots sniega lidlauks, bet sakarā ar neparedzēti agri iestājušos ziemu noorganizēt ziemošanu neizdevās, staciju iekonservēja, bet ziemošanas komandu izveda uz Mirniju. Darbi stacijā tika atsākti nākamajā pavasarī un 6. novembrī tā tika atklāta. Pirmajā sezonā stacijā ziemoja 7 cilvēku komanda, otrajā — 5, trešajā — 2. Stacijā tika veikti aeroloģiskie, meteoroloģiskie, glacioloģiskie un ģeomagnētiskie novērojumi, kā arī veikti medicīniski pētījumi par cilvēku aklimatizāciju Antarktīdas vidienē.

Stacija sastāvēja no trim balokiem (uz sliecēm uzmontēta 12 m² liela būda), kuru ieejas apvienotas ar siltinātu tamburu. Vienā atradās dzīvojamās telpas un radiostacija, otrā — kopkajīte un kambīze, trešajā — elektrostacija (divi 15 kW dīzeļģeneratori). Vēlāk stacijā tika ierīkota noliktava un pirts. Apsilde sākumā bija ar čuguna krāsniņām, vēlāk tika ierīkota centrālā apkure, izmantojot dīzeļmotoru dzesēšanas siltumu.