Kolkasrags

Kolkasrags

Kolkasrags (lībiešu: Kūolka nanā) ir Kurzemes pussalas tālākais ziemeļu punkts Talsu novada Kolkas pagastā. Zemesrags atdala Baltijas jūru no Rīgas līča. Saskaroties jūras un līča ūdeņiem, veidojas virpuļi, kas ir bīstami peldētājiem. No Kolkasraga uz ziemeļaustrumiem stiepjas aptuveni 6-7 kilometrus gara un 2 metrus dziļa sēre, kuras pamatā ir dolomīta sēklis. Sēres galā atrodas Kolkas bāka, kura uz mākslīga paaugstinājuma tika uzcelta 1884. gadā, bet kopš 1985. gada šī bāka darbojas automātiski. No Kolkasraga var vērot gan saullēktu, kad saule "iznirst" no Rīgas līča ūdeņiem, gan saulrietu, kad saule "ienirst" Baltijas jūrā. Dabas tūristiem Kolkasrags zināms kā putnu vērošanas vieta, jo šeit ir intensīvākais putnu migrācijas ceļš Latvijas teritorijā. Dažās aprīļa dienās ik stundu to pārlido 30—50 tūkstoši putnu.^{[nepieciešama atsauce]}

Kolkasrags

Vēsture

Vecā Kolkasraga bāka pēc sagraušanas (1915).

Kolkasrags ir viena no rakstu avotos vissenāk pieminētajām Latvijas vietām (vēsturiskais nosaukums Domesnes). Mervalas rūnu akmens, kas uzstādīts pēc m.ē. 1000. gada, piemin vikingu Svenu, kas bieži braucis ap Kolkasragu (Tumisnis) uz Zemgali (Simkala). Somugru (igauņu, somu) un indoeiropiešu valodās tā vārds nozīmē "ass stūris".^{[nepieciešama atsauce]}

Kolkasraga sērē guļ neskaitāmu laivu un kuģu atliekas. Senatnē šo sēkli dēvēja par „ļaunā milža Toma degunu“.

Nostāsti vēstī, ka Kolkasragā, brīdinot jūrniekus, senatnē dedzināti ugunskuri. Laiku pa laikam jūras laupītāji pārvietojuši ugunskurus uz Zilajiem kalniem, un kuģi uzskrējuši sēkļos. Krava nolaupīta, bet jūrnieki — nogalināti. Tāpēc raga nosaukums it kā darināts no lībiešu vārda Kuōl-ka — ‘mirsti ar'!’. Vietējie iedzīvotāji sevi agrāk sauca par “rāndalist” — jūrmalniekiem.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kolkasrags.
• Mervalas rūnu akmens foto, uz kura minēts Kolkasraga vārds
• Kolkasrags
• Informācija par Kolku