Kokvaržu dzimta
Kokvaržu dzimta (Hylidae) ir viena no lielākajām un plašākajām bezastaino abinieku (Anura) dzimtām, kas apvieno apmēram 950 mūsdienās dzīvojošas varžu sugas un kas tiek iedalītas 52 ģintīs un 3 apakšdzimtās.[1][2] Lai arī dzimtas nosaukums norāda uz varžu dzīves veidu kokos, tomēr ne visas šīs dzimtas sugas dzīvo kokos.[3] Tās var dzīvot arī uz zemes vai daļēji ūdenī. Kokvaržu dzimtas sugas sastopamas gandrīz visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Āfrikā tās mājo tikai pašos ziemeļos. Lielākā sugu dažādība sastopama Amerikā.[4]
| Kokvaržu dzimta Hylidae (Rafinesque, 1815) | |
|---|---|
 Sarkanacu kokvarde (Agalychnis callidryas) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Abinieki (Amphibia) |
| Virskārta | Varžu virskārta (Batrachia) |
| Kārta | Bezastainie abinieki (Anura) |
| Apakškārta | Jauno varžu apakškārta (Neobatrachia) |
| Dzimta | Kokvaržu dzimta (Hylidae) |
| Izplatība | |
 | |
| Iedalījums | |
|
3 apakšdzimtas:
| |
 Kokvaržu dzimta Vikikrātuvē | |
Latvijā
labot šo sadaļu.jpg)
Latvijā sastopama viena kokvaržu dzimtas suga — Eiropas kokvarde (Hyla arborea), kura kādu laiku tika uzskatīta par zudušu Latvijas faunai. Tomēr 20. gadsimta 90. gados tika uzsākta sekmīga kokvaržu reintrodukcija, tās mākslīgi inkubējot un pēc paaudzēšanas izlaižot piemērotos biotopos. [5]
Kopīgās īpašības
labot šo sadaļuLielākā daļa kokvaržu dzimtas sugu dzīvo kokos un tās ir ļoti labas lēcējas.[3] Tā kā kokvaržu sugām acis novietotas tā, ka tās raugās taisni uz priekšu (līdzīgi kā cilvēkiem), tām ir binokulārā redze. Uz pirkstiem tām ir lipīgi spilventiņi, kas tām palīdz noturēties pie jebkādas virsmas. Sugām, kas nedzīvo kokos, šī īpašība ir vājāk izteikta vai tās nav vispār. Piemēram, atšķirīgs dzīves veids ir Austrālijas vardēm (Cyclorana), kuras lielāko daļu savas dzīves pavada zem zemes.[6] Sausuma periodā uz zemes dzīvojošās vardes ap sevi izveido gļotu kokonu, kas tās pasargā no izžūšanas.[3] Kokvaržu dzimtas vardes atkarībā no sugas var būt gan mazas, gan vidējas, gan lielas (17—140 mm[3]).[4] Visu sugu kurkuļiem ir platas astes ar smailu, tievu kā šķiedra galu.[6]
Kokvaržu dzimtas sugas barojas galvenokārt ar kukaiņiem, kā arī ar citiem bezmugurkaulniekiem. Dažas lielākas sugas barojas arī ar nelieliem mugurkaulniekiem. Kurkuļi barojas, filtrējot ūdeni.[3]
Vairošanās
labot šo sadaļuKokvaržu dzimtas sugas ikrus nērš ļoti dažādās vietās (atkarībā no sugas). Lielākā daļa nārsto stāvošos ūdeņos: dīķos vai koku stumbru peļķēs. Ir sugas, kas nārsto bromēlijās vai citos līdzīgos augos, kas uzkrāj ūdeni. Ir sugas, kas nērš ikrus uz lapām, kas pārliekušās pār ūdens virsmu. Tādējādi, kad no ikriem izšķiļas kurkuļi, tie pa lapu ieslīd ūdenī.[6] Dažas sugas ikru nēršanai izmanto straujus avotus un upītes, šīs sugas ikrus cieši piestiprina pie ūdenstilpju augiem, lai tie neaizpeldētu projām. Kurkuļiem pēc tam ir sūcējtipa mute, ar kurām tie piestiprinās pie upes akmeņiem.
Sistemātika
labot šo sadaļu
- Kokvaržu dzimta (Hylidae)
- Austrālāzijas kokvaržu apakšdzimta (Pelodryadinae)
- Austrālijas vardes (Cyclorana)
- Jaungvinejas kokvardes (Nyctimystes)
- Litorijas (Litoria)
- Smaragda litorijas (Pelodryas)
- Kokvaržu apakšdzimta (Hylinae)
- Amazones kokvardes (Tepuihyla)
- Amazones slaidkāju kokvardes (Dryaderces)
- Antiļu kokvardes (Osteopilus)
- Argentīnas vardes (Argenteohyla)
- Arlekīnvardes (Lysapsus)
- Baijas kokvardes (Xenohyla)
- Bārkstpēdu kokvardes (Ecnomiohyla)
- Brazīlijas kaskgalvas kokvardes (Corythomantis)
- Brazīlijas kokvardes (Bokermannohyla)
- Bromēliju kokvardes (Bromeliohyla)
- Brūnacu kokvardes (Nyctimantis)
- Circeņvardes (Acris)
- Dzeloņgalvas kokvardes (Anotheca)
- Dzeltenās kokvardes (Dendropsophus)
- Garpurna kokvardes (Scinax)
- Gladiatorvardes (Hypsiboas)
- Kalnu kokvardes (Hyloscirtus)
- Kalnu strautu vardes (Duellmanohyla)
- Kaskgalvas kokvardes (Trachycephalus)
- Kaskgalvas vardes (Aparasphenodon)
- Kāšīkšķu vardes (Plectrohyla)
- Kokvardes (Hyla)
- Kostarikas kokvardes (Isthmohyla)
- Laimkoku vardes (Sphaenorhynchus)
- Lāpstgalvas kokvardes (Triprion)
- Madre de Djosas kokvardes (Scarthyla)
- Mazās kokvardes (Tlalocohyla)
- Meksikas kokvardes (Exerodonta)
- Meksikas lāpstgalvas kokvardes (Diaglena)
- Miglas meža kokvardes (Megastomatohyla)
- Niedru kokvardes (Aplastodiscus)
- Plankumainās kokvardes (Itapotihyla)
- Sirdsmēles vardes (Phyllodytes)
- Slaidkāju kokvardes (Osteocephalus)
- Smailpurna kokvardes (Charadrahyla)
- Strautu vardes (Ptychohyla)
- Svītrainās kokvardes (Smilisca)
- Tepui kokvardes (Myersiohyla)
- Trinidādas kokvardes (Phytotriades)
- Ūdensvardes (Pseudis)
- Viltus circeņvardes (Pseudacris)
- Lapu varžu apakšdzimta (Phyllomedusinae)
- Centrālamerikas lapu vardes (Agalychnis)
- Kārpainās lapu vardes (Hylomantis)
- Krāsainās lapu vardes (Phrynomedusa)
- Lapu vardes (Phyllomedusa)
- Meksikas lapu vardes (Pachymedusa)
- Nikaragvas lapu vardes (Cruziohyla)
- Spīdīgās lapu vardes (Phasmahyla)
- Austrālāzijas kokvaržu apakšdzimta (Pelodryadinae)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Frost, Darrel R. (2014). "Hylinae Rafinesque, 1815". Amphibian Species of the World: an Online Reference. Version 6.0. American Museum of Natural History. Retrieved 20 January 2014.
- ↑ «Systematic review of the frog family Hylidae, with special reference to Hylinae : phylogenetic analysis and taxonomic revision. Bulletin of the AMNH ; no. 294». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 26. oktobrī. Skatīts: 2015. gada 29. martā.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 «ADW: Hylidae». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 10. jūlijā. Skatīts: 2015. gada 29. martā.
- ↑ 4,0 4,1 Amphibiaweb: Hylidae
- ↑ «Abinieki: Bezastainie abinieki (Anura syn. Ecaudata)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 3. februārī. Skatīts: 2015. gada 28. martā.
- ↑ 6,0 6,1 6,2 Zweifel, Robert G. (1998). Cogger, H.G. & Zweifel, R.G., ed. Encyclopedia of Reptiles and Amphibians. San Diego: Academic Press. pp. 93–94. ISBN 0-12-178560-2.