Kokvardes
Kokvardes, kokvaržu ģints (Hyla) ir viena no kokvaržu dzimtas (Hylidae) ģintīm, kas apvieno 35 mūsdienās dzīvojošas varžu sugas.[1] Tās sastopamas ļoti plašā areālā: Eiropā, Āzijā, Ziemeļāfrikā un Amerikā. Nesenā pagātnē šajā ģintī tika klasificētas vairāk kā 300 sugas, tomēr līdz ar ģenētisko pētījumu jaunākajiem atklājumiem, 2005. gadā ģints sistemātikai ir veikta revīzija, un lielākā daļa sugu izdalītas jaunās ģintīs.[2]
Kokvardes Hyla (Laurenti, 1768) | |
---|---|
Eiropas kokvarde (Hyla arborea) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Abinieki (Amphibia) |
Kārta | Bezastainie abinieki (Anura) |
Apakškārta | Jauno varžu apakškārta (Neobatrachia) |
Dzimta | Kokvaržu dzimta (Hylidae) |
Apakšdzimta | Kokvaržu apakšdzimta (Hylinae) |
Ģints | Kokvardes (Hyla) |
Kokvardes Vikikrātuvē |
Zinātniskais nosaukums Hyla atvasināts no sengrieķu mitoloģiskā tēla — stiprinieka Hīla, kurš bija Herkulesa draugs. Bieži uzskata, ka vārds atvasināts no grieķu vārda ὕλη (hūlē, "mežs"), tomēr Laurents 1768. gadā izmantoja tieši mitoloģisko tēlu ģints apzīmējumam, tadējādi akcentējot kokvaržu atlētiskumu un spēju tālu lēkt.[3][4]
Latvijā
labot šo sadaļuLatvijā sastopama viena kokvaržu ģints suga — austrumu kokvarde (Hyla orientalis), kuru agrāk uzskatīja par Eiropas kokvardi (Hyla arborea). 2008. gadā Hyla arborea tika sadalīta vairākās sugās. Atbilstoši šim dalījumam Austrumeiropā un tai skaitā arī Latvijā sastopamā kokvarde atbilst austrumu kokvardei.[5] Austrumu kokvarde kādu laiku tika uzskatīta par zudušu Latvijas faunai. Tomēr 20. gadsimta 90. gados tika uzsākta sekmīga kokvaržu aklimatizācija, tās mākslīgi inkubējot un pēc paaudzēšanas izlaižot piemērotos biotopos. [6]
Sistemātika
labot šo sadaļu- Kokvaržu ģints (Hyla)[1]
- Amami kokvarde (Hyla hallowellii)
- Amerikas zaļā kokvarde (Hyla cinerea)
- Arābijas kokvarde (Hyla felixarabica)
- Arizonas kokvarde (Hyla wrightorum)
- Austrumu kokvarde (Hyla orientalis)
- Centrālmeksikas kalnu kokvarde (Hyla plicata)
- Dienvidķīnas kokvarde (Hyla simplex)
- Dienvidu kalnu kokvarde (Hyla euphorbiacea)
- Dienvidu pelēkā kokvarde (Hyla chrysoscelis)
- Dienvidu Sjerramadres kokvarde (Hyla arboricola)
- Dziedātājkokvarde (Hyla avivoca)
- Džaopinas kokvarde (Hyla zhaopingensis)
- Eiropas kokvarde (Hyla arborea)
- Gludādas kokvarde (Hyla immaculata)
- Gvatemalas kokvarde (Hyla bocourti)
- Ibērijas kokvarde (Hyla molleri)
- Indijas kokvarde (Hyla annectans)
- Itālijas kokvarde (Hyla intermedia)
- Japānas kokvarde (Hyla japonica)
- Jeruzalemes kokvarde (Hyla heinzsteinitzi)
- Kanjona kokvarde (Hyla arenicolor)
- Ķīnas kokvarde (Hyla chinensis)
- Meksikas kalnu kokvarde (Hyla eximia)
- Painbarensas kokvarde (Hyla andersonii)
- Pelēkā kokvarde (Hyla versicolor)
- Priežu kokvarde (Hyla femoralis)
- Rejošā kokvarde (Hyla gratiosa)
- Sančiangas kokvarde (Hyla sanchiangensis)
- Sardīnijas kokvarde (Hyla sarda)
- Suvonas kokvarde (Hyla suweonensis)
- Šeņsi kokvarde (Hyla tsinlingensis)
- Vāvervarde (Hyla squirella)
- Vidējo Austrumu kokvarde (Hyla savignyi)
- Vidusjūras kokvarde (Hyla meridionalis)
- Vokera kokvarde (Hyla walkeri)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Amphibian Species of the World: Hyla
- ↑ Faivovich, J.; Haddad, C.F.B.; Garcia, P.C.A.; Frost, D.R.; Campbell, J.A.; Wheeler, W.C., 2005: Systematic Review of the Frog Family Hylidae, with Special Reference to Hylinae: Phylogenetic Analysis and Taxonomic Revision. Bulletin of the American Museum of Natural History, Num. 294, pp.1-240. Arhivēts 2013. gada 9. novembrī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Charles W. Myers & Richard B. Stothers (2006). "The myth of Hylas revisited: the frog name Hyla and other commentary on Specimen medicum (1768) of J. N. Laurenti, the "father of herpetology"". Archives of Natural History 33: 241–266. doi:10.3366/anh.2006.33.2.241
- ↑ "Hyla". Oxford English Dictionary (3rd ed.). Oxford University Press. September 2005. It gives the 'wood' etymology.
- ↑ «Novembra mēneša suga - kokvarde - Latvijas Sarkanā grāmata» (latviešu). 2022-11-28. Skatīts: 2023-09-04.
- ↑ «Abinieki: Bezastainie abinieki (Anura syn. Ecaudata)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 3. februārī. Skatīts: 2015. gada 28. martā.