Koku čipste
Koku čipste (Anthus trivialis) ir neliela auguma cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropas un Centrālāzijas mērenās joslas mežos, ziemo tropiskajā Āfrikā un Indijā. Tai ir 2 pasugas.[1] Koku čipstes tuvākā radiniece ir zaļganā čipste (Anthus hodgsoni).[2]
| Koku čipste Anthus trivialis (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Cielavu dzimta (Motacillidae) |
| Ģints | Čipstes (Anthus) |
| Suga | Koku čipste (Anthus trivialis) |
| Izplatība | |
 Nominālpasugas ligzdošanas areāls
Himalaju pasugas ligzdošanas areāls
Caurceļošanas areāls
Ziemošanas areāls | |
 Koku čipste Vikikrātuvē | |
Izplatība
labot šo sadaļu
Koku čipste izplatīta gandrīz visā Eiropā, izņemot Islandi, Īriju, Pireneju pussalas dienvidus un Eiropas ziemeļaustrumus gar Balto jūru. Taigas zonā uz austrumiem sastopama līdz Baikālam. Mājo arī Aizkaukāzā gar Kaspijas jūras dienviddaļu, daļēji Mongolijā, Centrālāzijas kalnos un Himalajos.[3]
Latvijā
labot šo sadaļuLatvijā koku čipste ir parasta un izplatīta ligzdotāja. Tā ir visbiežāk sastopamā čipste ligzdošanas sezonā. Parasta arī ceļošanas laikā. Latvijā sastopama nominālpasuga Anthus trivialis trivialis.[3]
Izskats
labot šo sadaļuKoku čipste ir slaida, neliela auguma čipste ar koši raibumotām krūtīm un salīdzinoši masīvu knābi. Ķermeņa garums 14—18 cm, spārnu izplētums 26—30 cm, svars 15—39 g.[2][4][5]
Apspalvojums brūns vai olīvpelēks, ar jauktu svītriņveida un punktveida raibumojumu viscauri uz visa ķermeņa. Raibumojums uz sāniem, salīdzinot ar krūšu daļas raibumojumu, smalks, gandrīz nemanāms. Dažiem īpatņiem galva ir izteikti raibumota. Virs acs gaiša uzacs, arī pazode gaiša, vienkrāsaina, kuru no pelēkbrūnās sejas nodala tumša svītra (no knābja līdz kaklam), atgādinot ūsas.
Mugura, galvas virsa un spārni tumšāki, vēders gaišāks, pelēkbrūns. Kājas rozīgi brūnas, knābis tumši brūns, kā arī acis tumši brūnas. Pirkstam, kas vērsts uz atpakaļu, īss un līks nags, piemērots koka zara ciešai satveršanai. Abi dzimumi izskatās līdzīgi.[4][5]
Līdzīgas sugas
labot šo sadaļuKoku čipste ir ļoti līdzīga pļavas čipstei, bet ir par to nedaudz lielāka un smagāka, kā arī tā ir nedaudz mazāk raibumota. Knābis masīvāks un pie pamatnes rozīgs.[4] Arī sarkanrīkles čipste ir raibumotāka nekā koku čipste.[4][5]
Uzvedība
labot šo sadaļu.jpg)
-1.jpg)
Koku čipste uzturas skrajos mežos, mežmalās, krūmājos, jaunaudzēs un izcirtumos, arī stepē ar dažiem vientuļiem kokiem. Kalnos mājo līdz 3100 m virs jūras līmeņa. Rudens migrācija Eiropas ziemeļdaļā noris no augusta līdz septembrim, pavasara atgriešanās no aprīļa līdz maijam. Migrācijas lidojumi notiek gan naktī, gan dienā. Pārlidojumu laikā uzturas arī lauksaimniecības tīrumos, stepēs un tuksnešos. Uzturas pa vienam vai baros, kuros ir 10—50 īpatņi.[4][5]
Barība
labot šo sadaļuKoku čipste barojas ar bezmugurkaulniekiem, galvenokārt ar kukaiņiem, nelielā daudzumā arī ar sēklām. Mazuļi tiek baroti tikai ar bezmugurkaulniekiem.[2]
Ligzdošana
labot šo sadaļuKoku čipstes veido monogāmus pārus, reizēm novērojama poligāmija.[2] Ligzdo pa atsevišķiem pāriem, ligzdām atrodoties 25—200 m attālumā vienai no otras.[5] Ligzda atrodas uz zemes, paslēpta zem kāda auga cera vai klints pārkares. Vīta no sausas zāles un sūnām, no iekšpuses izklāta ar spalvām un maziem zāles gabaliņiem. To būvē tikai mātīte, 2—5 dienas. Sezonā viens vai divi perējumi, ļoti reti trīs.[2][4][5] Dējumā 3—6 olas. Perē tikai mātīte, inkubācijas periods ilgst 12—14 dienas. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Jaunie putni izlido 9—14 dienu vecumā. Apmēram pēc nedēļas mātīte būvē jaunu ligzdu un perē nākamo dējumu.[4][5]
Sistemātika
labot šo sadaļuKoku čipstei ir 2 pasugas:[1]
- Anthus trivialis trivialis — nominālpasuga, sastopama no Eiropas līdz Turcijai, Sibīrijas centrālās daļas dienvidiem, Irānas ziemeļiem, Kazahstānas austrumiem, Mongolijai un Ķīnas ziemeļrietumiem;
- Anthus trivialis haringtoni — sastopama Himalaju ziemeļrietumos.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 World Bird List: Waxbills, parrotfinches, munias, whydahs, Olive Warbler, accentors & pipits
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 Alive: Tree Pipit (Anthus trivialis)
- ↑ 3,0 3,1 «Ornitofaunistika: Koku čipste Anthus trivialis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 21. jūnijā. Skatīts: 2017. gada 25. jūnijā.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 4,6 «Nature Gate: Tree Pipit». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 9. aprīlī. Skatīts: 2017. gada 27. jūnijā.
- ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 5,5 5,6 «Birds of Kazahstan: Tree Pipit». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 11. jūnijā. Skatīts: 2017. gada 29. jūnijā.