Atvērt galveno izvēlni

Koaksiālais kabelis ir elektriskā kabeļa tips, kuram ir iekšējais vara vadītājs, aptverts ar cauruļveida izolācijas slāni, kas pārklāts ar aizsargslāni.[1] Pārsvarā koaksiālie kabeļi ir sastopami ar ārējo izolācijas pārklājumu. Kabeļa nosaukums radies, pateicoties ārējā izolatora un iekšējā vadītāja kopējai ģeometriskajai asij. Koaksiālo kabeli izgudroja angļu fiziķis, inženieris un matemātiķis Olivers Hevisaids, kurš patentēja tā dizainu 1880. gadā.

Koaksiālais kabelis ir pārvades līniju tips, ar kura palīdzību iespējams vadīt augstas frekvences elektriskos signālus ar minimāliem zudumiem. To pārsvarā izmanto telefonu tīklos, platjoslas interneta tīkla kabeļiem, uzturot kabeļtelevīzijas signālus un slēdzot radio uztvērējus pie to antenām. Šis kabelis atšķiras no citiem datu vadīšanas kabeļiem, jo tā spraudņi ir precīzā lielumā, kas vajadzīgs tā efektīvai darbībai.

PielietošanaLabot

Koaksiālais kabelis tiek izmantots kā pārvades līnija radiofrekvenču signāliem. Tā izmantošana ietver barotājlīnijas, kas savieno radioraidītāju ar radiouztvērēju un tā antenu, datoru tīklu (piemēram, Ethernet) savienojumus, ciparaudio (S/PDIF), un kabeļtelevīzijas signālu izplatīšanu. Viena koaksiālā kabeļa priekšrocība pār cita veida radio pārraides līniju ir tā, ka ideālā koaksiālā kabelī elektromagnētiskais lauks, kas nes signālu, pastāv tikai telpā starp iekšējiem un ārējiem vadiem. Tas ļauj uzstādīt koaksiālos kabeļus blakus metāla priekšmetiem, piemēram, notekcaurulēm, bez jaudas zudumiem, kas rodas citu veidu pārraides līnijās. Koaksiālais kabelis nodrošina signāla aizsardzību no ārējiem elektromagnētiskiem traucējumiem.

AtsaucesLabot

  1. «Koaksialais kabelis». www1.linux.edu.lv. Skatīts: 2019-05-29.