Atvērt galveno izvēlni
Lietavas zemes ķēniņa Mindauga valdījumi ar pakļautajām aukstaišu zemēm (Deltuvu, Nalseni un Alseni) ap 1260. gadu. Knituvas zeme pletās tālu uz ziemeļrietumiem no Mindauga valsts.

Knituva jeb Knētuva (žemaišu: Knėtova, lietuviešu: Knituva, vācu: Knetouwe, Knetau, Knetow) bija kuršu un žemaišu apdzīvota zeme uz robežas ar zemgaļu Dobenes zemi Ventas upes augštecē.

VēstureLabot

Pieminēta 1390. gadā, kad tā bija karadarbības zonā starp Lietuvas dižkunigaitijas un Vācu ordenim pakļautajām zemēm. Pēc tam Knituva kopā ar citām Žemaitijas zemēm 15. gadsimtā integrējusies Lietuvas dižkunigaitijas sastāvā kā Knituvas pagasts (Knituvos valsčius).

TeritorijaLabot

Dienvidos atradās žemaišu Saulenes un Medininku zemes, bet rietumos kuršu Cekļa zeme. Knituvas zemes vietā mūsdienās aptuveni atrodas Šauļu rajona ziemeļrietumu daļa ar Kuršēnu pilsētu Ventas krastos.

AtsaucesLabot