Kloti no Jirgensburgas

Kloti no Jirgensburgas (Zaubes) (vācu: Clodt a.d.H. Jürgensburg) jeb Kloti fon Jirgensburgi (Clodt von Jürgensburg) bija vācbaltiešu izcelsmes dzimta, kas izplatījās arī Zviedrijā, Krievijā un Vācijā.

Dzimtas ģerbonis

Livonijas ordeņa kanclera Josta Klota kapaplāksne (no Broces kolekcijas).

Vēsture

Par dzimtas aizsācēju tiek uzskatīts Tallinas sindiks Rolfs Klots (Rolof Clodt), kas pirmo reizi pieminēts 1515. gadā. Viņa dēls Josts Klots (Jodokus Clodt, 1517-1572) Livonijas kara pirmajā periodā (1558-1561) izvirzījās par Livonijas ordeņa kancleru. Šajā laikā Livonijas ordenis noslēdza protekcijas līgumu ar Lietuvas dižkungu Sigismundu II un ieķīlāja viņam par 600 000 guldeņu Ludzas, Rēzeknes, Daugavpils, Sēpils un Bauskas pilis. Viņš pats no Livonijas ordeņa mestra Gotharda Ketlera 1561. gada 22. martā saņēma lēnī Jirgensburgas (Zabes) pili, kas kļuva par dzimtas muižu. 1599. gadā viņa dēls Stepans Klots mantoja Jirgensburgas un Bērzu muižas (Bersehof). Zviedru Vidzemes laikā Gustavs Ādolfs fon Klots (Gustav Adolf Clodt, 1621–1681) kļuva par Vidzemes landmaršalu (1650–1653). Viņa dēlam Zviedru Vidzemes vicegubernatoram, ģenerālleitnantam un Zaubes muižniekam Johanam Ādolfam Klotam (Johann Adolf Clodt von Jürgensburg) Lielā Ziemeļu kara laikā Zviedrijas karalis Kārlis XII piešķīra brīvkunga no Jirgensburgas titulu.

1745. gadā Jirgensburgas Klotu dzimta tika ierakstīta Igaunijas bruņniecības matrikulā, Igaunijas teritorijā Klotu dzimtai piederēja Valkilas (Valkla mõis, Wallküll), Peitas (Kloodi mõis, Peuth), Ranamoisas (Rannamõisa, Vogelsang), Todvakonas (Tõdva-Kõnnu mõis, Köndes), Korjodi (Korjoth), Oru (Oru mõis, Orrenhof), Avastes (Auaste mõis, Wiesenau), Vastas (Waschel), Humalas (Hummala), Edaras (Eddara), Sahas (Saage), Sammas (Samm) muižas.

Latvijas teritorijā 1765. gadā Klotu dzimtai bez Jirgensburgas (Zaubes) muižas piederēja arī Bērzu muiža (Bersehof), Kliģenes muiža (Gustavsberg) un Dukuru muiža (Duckern). Vācbaltiešu izceļošanas laikā Klotu dzimta pameta Baltijas valstis.

Pazīstami Klotu dzimtas pārstāvji

• Gustavs Ādolfs fon Klots (Gustav Adolf Clodt, 1621–1681), Zviedru Vidzemes landmaršals (1650–1653), Zaubes un Vestienas muižnieks;
• Kārlis Gustavs fon Klots (Karl Gustav Clodt von Jürgensburg, 1654-1723), vēsturnieks, landrāts un Livonijas virskonsistorijas prezidents;
• Johans Ādolfs fon Klots (Johann Adolf Clodt von Jürgensburg, 1658-1720), Zviedrijas armijas ģenerālleitnants, Zviedru Vidzemes vicegubernators, Zaubes muižnieks. Pēc Rīgas kapitulācijas apcietināts un miris krievu gūstā Maskavā (1720);
• Kārlis fon Klots-Jirgensburgs (Karl Gustav Clodt von Jürgensburg, 1765-1822), Krievijas Impērijas armijas ģenerālmajors un gleznotājs;
• Pēteris fon Klots-Jirgensburgs (Peter Clodt von Jürgensburg, 1805-1867), tēlnieks;
• Mihails fon Klots-Jirgensburgs (1833-1902) (Michail Clodt von Jürgensburg, Михаил Константинович Клодт фон Юргенсбург, 1833-1902), gleznotājs ainavists;
• Mihails fon Klots-Jirgensburgs (1835-1914) (Michail Clodt von Jürgensburg, Михаил Петрович Клодт, 1835-1914), gleznotājs portretists;
• Nikolajs fon Klots-Jirgensburgs (Nikolai Clodt von Jürgensburg, 1865-1918), gleznotājs.

• 
  Zviedrijas ģenerālis Johans Ādolfs fon Klots no Jirgensburgas (1658-1720)
• 
  Krievijas Impērijas ģenerālis Kārlis fon Klots-Jirgensburgs (1765-1822)
• 
  tēlnieks Pēteris fon Klots-Jirgensburgs (1805-1867)
• 
  gleznotājs ainavists Mihails fon Klots-Jirgensburgs (1833-1902)
• 
  gleznotājs portretists Mihails fon Klots-Jirgensburgs (1835-1914)

Muižas Latvijā

• Zaubes pilsmuiža (Jaunpils) jeb Jirgensburga (Jürgensburg),
• Hartmaņa muiža (Hartmannhof, Rīgā, Kalnciema ielā 30),
• Mēdzūlas muiža (Meslou, Meßlaw, Meselau, Mehdsaule),
• Bērzu meža muiža (Angern Forstei, Unterforstei Birken),

Kloti no Heidenfeldes

Vidzemē mitinājās arī cita vācbaltu muižnieku Klotu dzimta, ko sauca par Klotiem no Heidenfeldes (von Klot a. Heydenfeld), kuru radniecība ar Zaubes Klotiem nav pierādāma. Viņu dzimtmuiža līdz 1920. gada zemes reformai bija Puikules muiža (Puikeln). Pie šīs dzimtas piederēja luterāņu mācītājs un Latviešu literārās biedrības dibinātājs (1824) Gustavs Reinholds fon Klots (1780-1855) un lielinieku nogalinātā dziedātāja Mariona fon Klota (1897-1919).