Klinšu petrorāgija
Klinšu petrorāgija (latīņu: Petrorhagia saxifraga) ir neļķu dzimtas suga, kas sastopama dienvidaustrumu Eiropā un Āzijā. Latvija ir ziemeļos no sugas dabiskā izplatības apvidus, taču valsts dienvidu un dienvidaustrumu daļā ir sastopami no kultivācijas savvaļā pārgājuši augi.[1]
| Klinšu petrorāgija Petrorhagia saxifraga (Linnaeus) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Neļķu rinda (Caryophyllales) |
| Dzimta | Neļķu dzimta (Caryophyllaceae) |
| Ģints | Petrorāgijas (Petrorhagia) |
| Suga | Klinšu petrorāgija (Petrorhagia saxifraga) |
| Sinonīmi | |
| |
 Klinšu petrorāgija Vikikrātuvē | |
Apraksts
labot šo sadaļuKlinšu petrorāgija ir daudzgadīgs, 10—50 cm garš lakstaugs ar pacilu, kailu vai pie pamata īsi apmatotu stublāju, kas zaro. Parasti no pamata atiet daudzi stublāji. Lapas ir šauri lineāras, smailas, 0,4—1,2 cm garas un aptuveni 0,05 cm platas, ar skarbu malu. Augam ir sīki ziedi skrajos dihāzijos, kas nedaudz atgādina čemuru. Ārkausa lapas ir četras, plēvjainas, nosmailotas, ar spēcīgu, zaļganu centrālo dzīslu. Ziedkāts līdz 1,5 cm garš. Kauss ir zvanveidīgs, 0,4—0,5 cm garš un aptuveni 0,2 cm plats, zobiņi ir strupi. Vainaglapas ir 0,7—1 cm garas, blāvi rozā, pie pamata ķīļveidīgas, parasti ar tumšāk sārtām trijām dzīslām. Auglis ir olveidīga pogaļa, kas līdz pusei atveras uzplīstot pa 4 vārsnēm un ir aptuveni kausa garumā vai mazliet īsāka. Zied no maija beigām līdz jūlijam.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «klinšu petrorāgija - Petrorhagia saxifraga (L.) Link - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2023-05-16.