Vikipēdija

Klasiskās šosejas riteņbraukšanas sacensības

Klasiskās šosejas riteņbraukšanas sacensības ir profesionālas viendienas šosejas sacensības starptautiskajā kalendārā. Vairums no sacensībām, no kurām visas notiek Rietumeiropā, profesionālo sacensību kalendārā ir bijušas jau vairākas desmitgades, bet vecākās pirmoreiz notikušas jau 19. gadsimtā. Parasti tās notiek katru gadu aptuveni tajā pašā datumā. Piecas nozīmīgākās no šīm sacensībām tiek sauktas par klasiku "pieminekļiem".

2005.-2007. gada sezonās klasikas bija daļa no UCI ProTour sacensību sērijas, kuru organizēja Starptautiskā Riteņbraukšanas federācija. Šajā kopvērtējumā bija iekļautas arī vairākas daudzdienu sacensības kā Tour de France, Giro d'Italia, Vuelta a España, Parīze—Nica un Critérium du Dauphiné Libéré, kā arī vairākas citas viendienas sacensības. ProTour aizvietoja Šosejas riteņbraukšanas Pasaules kausa seriālu, kurš iekļāva tikai viendienas sacensības. 2008. gada sezonā vairums no klasikām un visas lielās tūres nebija ProTour sastāvā saistībā ar nesaskaņām starp UCI un ASO, kura organizē Tour de France un vairākas citas lielas sacensības. 2009. gadā ProTour tika nomainīts ar UCI Pasaules tūri un sastāvā iekļautas daudzas no šīm sacensībām.

Klasikas

labot šo sadaļu

Profesionālās sacensības, kuras UCI apzīmē kā klasikas:

Pavasara klasikas

labot šo sadaļu
  • Milāna—Sanremo (Itālija) – gada pirmā īstā klasika, itāliski tā tiek saukta par La Primavera (pavasaris), sacensības parasti notiek svētdienā, kura ir vistuvāk pirmajai pavasara dienai. Pirmoreiz notika 1907. gadā.
Bruģētās klasikas
  • Gente—Vevelgema (Beļģija) – pirmā no "Pavasara klasikām", pirmoreiz notika 1934. gadā
  • E3 Harelbeke (Beļģija) – pirmoreiz notika 1958. gadā.
  • Flandrijas tūre (Beļģija) – Vlaanderens mooiste ("Flandrijas skaistākā") parasti notiek aprīļa sākumā. Pirmoreiz notika 1913. gadā.
  • Parīze—Rubē (Francija) – La Reine ("Klasiku karaliene") vai l'Enfer du Nord ("Ziemeļu elle") tradicionāli notiek nedēļu pēc Flandrijas tūres, pirmoreiz notika 1896. gadā
Ardēnu klasikas
  • Amstel Gold Race (Nīderlande) – parasti notiek aprīļa vidū. Pirmoreiz notika 1966. gadā.
  • La Flèche Wallonne (Beļģija) – pirmoreiz notika 1936. gadā, Valoņu bulta tradicionāli notiek nedēļas vidū starp Amstel Gold un Ljēža—Bastoņa—Ljēža sacensībām.
  • Ljēža—Bastoņa—Ljēža (Beļģija) – notiek aprīļa beigās. La Doyenne, vecākā klasika, pirmoreiz notika 1892. gadā.

Kopā Milāna—Sanremo, Bruģētās klasikas un Ardēnu klasikas veido "Pavasara klasikas", visas notiek martā un aprīlī.

Vasaras klasikas

labot šo sadaļu

Rudens klasikas

labot šo sadaļu

Seazonas atklāšanas sacensības

labot šo sadaļu

Pieminekļi

labot šo sadaļu

Pieci riteņbraukšanas pieminekļi ir vecākie un prestižākie viendienas notikumi sacensību kalendārā.[1][2][3] Tie ir:

Tikai trīs braucēji savas karjeras laikā ir uzvarējuši visos piecos "pieminekļos": Rodžers De Vlāminks, Riks Van Lojs un Edijs Merkss, visi trīs ir beļģi un tikai Edijs Merkss ir katru no tiem uzvarējis vairāk kā vienu reizi. Viņiem gandrīz pievienojās īrs Šons Kelijs, uzvarot visos citos pieminekļos, bet Flandrijas tūrē trīsreiz finišējot otrais (1984, 1986 un 1987). Nīderlandietis Enī Keipers uzvarēja visos pieminekļos, izņemot Ljēža—Bastoņa—Ljēža, kurā viņš finišēja otrais 1980. gadā. Arī francūzis Luizons Bobē uzvarēja visos, izņemot Ljēža—Bastoņa—Ljēža. Beļģu braucējam Fredam De Breinem arī pietrūka vienas uzvaras, viņš bija otrais Giro di Lombardia 1955. gadā. Tāpat Žermēns Derike uzvarēja visos, izņemot Giro di Lombardia. No 21. gadsimta braucējiem vispusīgākais ir Filips Žilbērs, kam pietrūka tikai Milāna—Sanremo uzvaras.

Visvairāk "pieminekļu" uzvaru

labot šo sadaļu
Pašreizējais rekorda īpašnieks
Aktīvs braucējs
Braucējs Valsts Pirmā
uzvara 		Pēdējā
uzvara 		M—S Ft P—R L—B—L GdL Kopā
Merkss, EdijsEdijs Merkss   Beļģija 1966 1976 7 2 3 5 2 19
De Vlāminks, RodžersRodžers De Vlāminks   Beļģija 1970 1979 3 1 4 1 2 11
Džirardenjo, KostanteKostante Džirardenjo   Itālija 1918 1928 6 3 9
Kopi, FaustoFausto Kopi   Itālija 1946 1954 3 1 5 9
Kelijs, ŠonsŠons Kelijs   Īrija 1983 1992 2 2 2 3 9
Van Lojs, RiksRiks Van Lojs   Beļģija 1958 1965 1 2 3 1 1 8
Bartali, DžinoDžino Bartali   Itālija 1939 1950 4 3 7
Bonens, TomsToms Bonens   Beļģija 2005 2012 3 4 7
Kančellāra, FabiansFabians Kančellāra   Šveice 2006 2014 1 3 3 7
Pelisjē, AnrīAnrī Pelisjē   Francija 1911 1921 1 2 3 6
Binda, AlfredoAlfredo Binda   Itālija 1925 1931 2 4 6
De Breine, FredsFreds De Breine   Beļģija 1956 1959 1 1 1 3 6
Mozers, FrančeskoFrančesko Mozers   Itālija 1975 1984 1 3 2 6
Ardžentins, MorenoMoreno Ardžentins   Itālija 1985 1991 1 4 1 6
Musēvs, JohansJohans Musēvs   Beļģija 1993 2002 3 3 6
Belloni, GaetanoGaetano Belloni   Itālija 1915 1928 2 3 5
Van Stēnbergens, RiksRiks Van Stēnbergens   Beļģija 1944 1954 1 2 2 5
Ino, BernārsBernārs Ino   Francija 1977 1984 1 2 2 5
Bartoli, MikeleMikele Bartoli   Itālija 1996 2003 1 2 2 5
Betīni, PaoloPaolo Betīni   Itālija 2000 2006 1 2 2 5
Žilbērs, FilipsFilips Žilbērs   Beļģija 2009 2019 1 1 1 2 5
Rebrī, GastonsGastons Rebrī   Beļģija 1931 1935 1 3 4
Sheperss, AlfonssAlfonss Sheperss   Beļģija 1929 1935 1 3 4
Bobē, LuizonsLuizons Bobē   Francija 1951 1956 1 1 1 1 4
Dereike, ŽermēnsŽermēns Dereike   Beļģija 1953 1958 1 1 1 1 4
Džimondi, FeličeFeliče Džimondi   Itālija 1966 1974 1 1 2 4
Godefrots, ValtersValters Godefrots   Beļģija 1967 1978 2 1 1 4
Keipers, HenīHenī Keipers   Nīderlande 1981 1985 1 1 1 1 4
Rāss, JansJans Rāss   Nīderlande 1977 1983 1 2 1 4
Cābels, ĒriksĒriks Cābels   Vācija 1997 2001 4 4
Valverde, AlehandroAlehandro Valverde   Spānija 2006 2017 4 4

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ Cycling Hall of Fame: Introduction, 2010. Atjaunināts: 2010-07-12
  2. ↑ Cycling Monuments, 2010. Atjaunināts: 2010-07-12
  3. ↑ "Cancellara dreams of all winning all five of cycling monuments", CyclingNews.com, 2010. Atjaunināts: 2010-07-12
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Klasiskās_šosejas_riteņbraukšanas_sacensības&oldid=4123473"