Binārā nomenklatūra ir augu, dzīvnieku un sēņu terminoloģija, kas strukturēta atbilstoši iepriekš izstrādātiem nosaukumu veidošanas likumiem. Katrai organismu sugai (arī fosīlajām sugām) tiek piešķirts nosaukums latīņu valodā. Par binārās nomenklatūras ieviesēju tiek pamatoti uzskatīts zviedru botāniķis un taksonomists Kārlis Linnejs.

Kārlis Linnejs tiek uzskatīts par binārās nomenklatūras ieviesēju

Binārā nomenklatūra mūsdienās labot šo sadaļu

Augu un dzīvnieku nomenklatūru[1] reglamentē starptautiski nomenklatūras kodeksi. Piemēram, augu Starptautiskais nomenklatūras kodekss, kuru regulāri uzlabo un papildina Starptautiskie botāniķu kongresi. Pēdējais tā izdevums publicēts 2018. gadā — “Starptautiskais aļģu, sēņu un augu nomenklatūras kodekss”.[2] Saskaņā ar kodeksu, sugu nomenklatūra sastāv no bināras kombinācijas — ģints nosaukuma un sugas epiteta latīņu valodā[3] piemēram, sudrabainais retējs (Potentilla argentea L.)[3], pelēkais vilks (Canis lupus L.). Sugas epitetam pievieno arī pirmā sugas apraksta autora saīsinātu uzvārdu. Pazīstamu autoru uzvārdi nereti tiek saīsināti līdz vienam vai nedaudziem burtiem, piemēram, L. — Linnejs, DC. — Dekandols (De Candolle), Max. — Maksimovičs utt. To, kā tiek rakstīti autoru uzvārdi, arī reglamentē starptautiskie kodeksi — gan botānikas, gan zooloģijas.

Rakstot tekstā par vairākām vienas ģints sugām, vai atkārtojot vienas un tās pašas sugas zinātnisko nosaukumu, ģints nosaukumu var saīsināt līdz pirmajam burtam, aiz tā liekot punktu. Piemēram, Latvijā ir sastopami gan seski (Mustela putorius L), gan sermuļi (M. erminea L.), gan zebiekstes (M. nivalis L.). Nomenklatūras kodeksi nereglamentē kādu burtu šriftu izvēlēties. Galvenais, lai teksts būtu saprotams un nerastos pārpratumi.Izdevumu redaktori mēdz vienoties par zinātnisko nosaukumu rakstīšanu kursīvā. Piemēram, portāls "Putni dabā"[4] vai "Vikipēdija".

Atsauces labot šo sadaļu

  1. LVS ISO 5127:2005 Informācija un dokumentācija. Vārdnīca Informācijas zinātnes termini (bibliotēkas, arhīvi un muzeji)
  2. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 16. decembrī. Skatīts: 2019. gada 13. decembrī.
  3. 3,0 3,1 Langenfelds V., Ozoliņa E., Ābele G. Augstāko augu sistemātika. ‘Zvaigzne’, Rīgā, 1973
  4. «Rakstu publicēšanas noteikumi „Putni dabā" zinātniskā pielikuma autoriem». Latvijas Ornitoloģijas biedrība. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 13. Decembris. Skatīts: 2019. gada 13. decembrī.