Kipras Karaliste

Kipras Karaliste (latīņu: Regnum Cypri, grieķu: Βασίλειο της Κύπρου, franču: Royaume de Chypre, armēņu: Կիպրոսի թագավորություն) bija krustnešu valsts, kas tika izveidota Kiprā Trešā Krusta kara laikā 1184. gadā un pastāvēja līdz 1489. gadam.

Musulmaņu Latīņeiropas austrumu kontinentālo īpašumu sagrābšana 1291. gadā un Kipras un Dženovas karš 14. gadsimta pirmajā ceturksnī radīja apstākļus Karalistes ekonomikas pakāpeniskai marginalizācijai. Epidēmiju, emigrācijas un musulmaņu pirātu uzbrukumu rezultātā salas iedzīvotāju skaits 14. gadsimta beigās samazinājās piecas reizes — līdz 100 000 iedzīvotāju. No 1347. līdz 1348. gadam visas grieķu zemes nomocīja mēris. "Kipras hronikā" atrodama ziņa, ka 1348. gadā "par grēkiem Kungs sūtīja mēri, kas iznīcināja pusi salas iedzīvotāju".

Jaunais 1373.–1374. gada Kipras un Dženovas karš (kas sekoja pēc karaļa Pētera I slepkavības) tā iedragāja karalistes ekonomisko un politisko stāvokli, ka Kiprai tika pilnībā atņemta jebkāda ietekme ārpolitikā.

Mamļuku iebrukuma rezultātā Kipras Karaliste no 1426. gada atradās vasaļa pakļautībā Ēģiptes sultānam, kuram tai bija jāmaksā ikgadēja nodeva. Venēcijas tiešais iebrukums palīdzēja likvidēt Kipras vasaļu atkarību no Ēģiptes sultāniem, kas tika izveidota 1426. gadā, taču Venēcija vairs nespēja novērst Osmaņu impērijas draudus.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kipras Karaliste.

Encyclopædia Universalis raksts (franciski)