Kišalfelda (ungāru: Kisalföld) jeb Mazais Ungārijas līdzenums (vācu: Kleine Ungarische Tiefebene, slovāku: Malá dunajská kotlina) ir Vidusdonavas zemienes ziemeļrietumu daļa 8000 km2 platībā Ungārijā, Slovākijā un Austrijā.[1]

Kišalfelda
Kišalfelda
Ainava pie Ģēras
Kontinents Eiropa
Valstis Karogs: Ungārija Ungārija
Karogs: Slovākija Slovākija
Karogs: Austrija Austrija
Ietilpst Vidusdonavas līdzenums
Garums 100 km
Platums 80 km
Platība 8000 km2
Augstums 100—150 m
Koordinātas 47°45′00″N 17°20′00″E / 47.75°N 17.333333°E / 47.75; 17.333333Koordinātas: 47°45′00″N 17°20′00″E / 47.75°N 17.333333°E / 47.75; 17.333333
Kišalfelda (Ungārija)
Kišalfelda
Kišalfelda
Kišalfelda (Eiropa)
Kišalfelda
Kišalfelda

Līdzenums robežojas ar Karpatiem ziemeļos, Gerču austrumos, Vērtešu un Bākoņu dienvidaustrumos un Leitas kalniem rietumos. Kišālfeldas centrālajā daļā no rietumiem uz austrumiem tek Donava, kas starp Bratislavu un Komārno veido daudzas attekas un Slovākijas-Ungārijas robežu. Līdzenuma teritorijā Donavā ieplūst Leitas, Vāhas un Rābas upes. Līdzenuma galējos rietumos atrodas Neizīdles ezers. Lielākās reģiona pilsētas ir Ģēra, Komāroma, Mošonmaģarovāra Ungārijā, kā arī Komārno, Dunajska Streda un Nove Zāmki Slovākijā.

Zemkopība Kišalfeldā attīstījusies kopš neolīta. Starp 1. un 4. gadsimtu līdzenuma dienvidu daļa atradās romiešu Panonijas provincē. No 10. gadsimta līdzenums ietilpa Ungārijas teritorijā. Pēc Pirmā pasaules kara teritorija tika sadalīta starp Ungāriju, Čehoslovākiju un Austriju. Līdzenuma Slovākijas daļā ievērojams daudzums iedzīvotāju ir ungāri, piemēram, Dunajska Stredas apriņķī to ir vairāk nekā 80% no iedzīvotājiem. No 1977. gada Čehoslovākija un Ungārija kopīgi uz Donavas būvēja Gabčikovo HES, veidojot dambi un citas hidrobūves. 1989. gadā Ungārija vienpusēji izstājās no projekta, radot saspīlējumu valstu attiecībās.

  1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 360. lpp.

Ārējās saites

labot šo sadaļu