Senās Romas kavalērija jeb romiešu kavalērija (latīņu: equites Romani) bija apbruņotas jātnieku vienības, kas paralēli kājniekiem veidoja daļu no kopējās Senās Romas armijas.[1]

Senās Romas jātnieka attēlojums uz kapakmeņa plāksnes.

Cīņas taktika

labot šo sadaļu

Pirms uzbrukuma kājniekiem kavalērija mēģināja iznīcināt ienaidnieka kavalēriju. Pēc tam romiešu kavalērija metās pret ienaidnieka armiju no vairākiem virzieniem, cenšoties novērst komandiera uzmanību un pārraut ienaidnieka līniju. Šim uzbrukumam vajadzēja izraisīt nekārtības ienaidnieka rindās un sagraut viņu morāli. Smagie jātnieki tika novietoti Romas kājnieku līnijas flangos. Vēlās romiešu armijas ietvaros vieglās kavalērijas karavīri un strēlnieki tika novietoti kaujas pozīcijās romiešu līnijas priekšā. Vieglā kavalērija un jātnieku loka šāvēji ātri uzbruka ienaidniekam, pirms atkāpās un ļāva ienaidniekam uzbrukt komitātiem. Gallu palīgspēki veidoja robežas patruļas un eskorta vienības, ko sauca par cohortes equitatae, un equites alares, kā galveno ieroci izmantojot meta šķēpus. Kavalērijas ieroči bija paredzēti, lai izjauktu ienaidnieka vienības.[2][3][4]

  1. Mark Cartwright. «Roman cavalry». worldhistory.org. World History Encyclopedia, 2014. gada 14. maijs. Skatīts: 2021. gada 5. decembris.
  2. McCall, Jeremiah B. (2005-06-29). The Cavalry of the Roman Republic. Routledge. ISBN 978-1-134-51818-0.
  3. Esposito, Gabriele (2018-10-30). Armies of the Late Roman Empire AD 284 to 476: History, Organization & Equipment. Casemate Publishers. ISBN 978-1-5267-3038-1
  4. Ureche, Petru. Tactics, Strategies And Fighting Specific Of The Cohortes Equitatae In Roman Dacia.

Ārējās saites

labot šo sadaļu