Kaukāza baltegle

Kaukāza baltegle (latīņu: Abies nordmanniana) ir priežu dzimtas suga.

Kaukāza baltegle Abies nordmanniana
Klasifikācija
Valsts	Augi (Plantae)
Nodalījums	Kailsēkļi (Pinophyta)
Klase	Skujkoku klase (Pinopsida)
Rinda	Priežu rinda (Pinales)
Dzimta	Priežu dzimta (Pinaceae)
Ģints	Baltegles (Abies)
Suga	Kaukāza baltegle (Abies nordmanniana)
Kaukāza baltegle Vikikrātuvē

Savvaļā sastopama Kaukāza kalnu centrālajā un rietumu daļā, kā arī Turcijas ziemeļaustrumos Pontijas kalnos. Kaukāzā aug 1200—2000 m v.j.l., kur veido plašus mežus, kas vietām nolaižas līdz 800 m vjl.

Apraksts

Kaukāza baltegles ir mūžzaļi, dabiskajā izplatības areālā 30—40 (50) m augsti skuju koki. Vainags šauri konisks, blīvs. Veciem kokiem apakšējie zari gandrīz pieskaras zemei. Galotne jauniem kokiem smaila, bet nobriedušiem — saplacināta. Jaunu koku miza gluda, pelēka, vecākiem tumši pelēka, dziļi viļņveidīgi saplaisājusi. Pumpuri olveidīgi koniski, nav sveķaini. Skujas uz zariņiem nekārtīgi divās rindās, no augšas nosedz dzinumu, 2—3 cm garas, galā ar jomu vai noapaļotas, virspusē tumši zaļas, spožas, apakšpusē ar 2 baltām atvārsnīšu joslām. Zied maijā. Jaunie čiekuri zaļgani, nobriestot kļūst brūni, 10—16 cm gari, līdz 5 cm plati, gals konisks. Segzvīņas garākas par čiekurzvīņām, ārpusē atliektas. Čiekuri stāvi, nobriest septembrī-oktobrī, vēlāk sairst.

Aug drenētās, dziļās, svaigās smilšmāla un mālsmilts augsnēs, necieš vietas ar stāvošu gruntsūdeni. Ēncietīga, jauniem augiem nepieciešams daļējs apēnojums, vēlāk labi attīstās pilnā apgaismojumā.

Izmantošana

Dekoratīviem nolūkiem tiek audzēta Latvijas rietumu rajonos.

Galerija

• 
  Stumbrs un miza
• 
  Zari un skujas
• 
  Nobrieduša koka vainags

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kaukāza baltegle.

• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia of Life raksts (angliski)