Pontijas kalni vai Ziemeļanatolijas kalni (turku: Kuzey Anadolu Dağları) ir kalnu sistēma Turcijas ziemeļaustrumos.[1] Stiepjas 975 km garumā gar Melnās jūras dienvidaustrumu piekrasti no Čoruhas austrumos līdz Marmora jūrai rietumos. Kalni no ziemeļiem ieskauj Mazāzijas plakankalni un daļēji Armēnijas kalnieni. Sastāv no vairāku grēdu virknes — Austrumpontijas kalni austrumos, Džanika grēda vidusdaļā un Rietumpontijas kalni rietumos. Augstākais kalns ir Kačkars 3937 m vjl Austrumpontijas kalnos. Veidojas no vairākām paralēlām grēdām, ko saposmo Kizilirmakas un Ješilirmakas upju aizas. Rietumu daļā kalnu augstumi 2000—2500 m, veidoti no smilšakmeņiem, kaļķakmeņiem, andezītiem un metamorfajiem iežiem; austrumu daļā augstumi ap 3000—3500 m, veidoti no granītiem, gneisiem, kristāliskajiem slānekļiem un izvirdumiežiem. Akmeņogļu, polimetālisko un vara rūdu un pirīta atradnes. Ziemeļu nogāzes apaugušas ar platlapju un skujkoku mežiem, dienvidu nogāzēs — kalnu stepes un pustuksneši, vietām jauktie meži.

Pontijas kalni
Pontijas kalni
Kontinents Āzija
Valstis Karogs: Turcija Turcija
Ģeogrāfiskais apgabals Mazāzijas pussala
Garums 975 km
Platums 130 km
Augstākais kalns Kačkars
Augstums 3937 m
Koordinātas 41°N 38°E / 41°N 38°E / 41; 38Koordinātas: 41°N 38°E / 41°N 38°E / 41; 38
Pontijas kalni (Turcija)
Pontijas kalni
Pontijas kalni
Pontijas kalni Vikikrātuvē

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 580. lpp.

Ārējās saites labot šo sadaļu